Optimizējot tehniskos risinājumus un "Rail Baltica" projektu dalot kārtās, Latvijā "Rail Baltica" projekta izmaksas pirmajā kārtā varētu izmaksāt ap pieciem miljardiem eiro, trešdien medijiem sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pagaidu izpilddirektors Marko Kivila.
Kivila sacīja, ka kopumā "Rail Baltica" projektā pirmās kārtas nepieciešamās investīcijas Baltijā varētu veidot 14,28 miljardus eiro, no tiem Lietuvā - 5,6 miljardi eiro, Igaunijā - 3,2 miljardi, savukārt Latvijas gadījumā vēl ir nepieciešams apstiprinājums.
Kivila papildināja, ka Latvijā kopējās projekta izmaksas varētu būt 9,6 miljardi eiro, tostarp pirmajā kārtā tvēruma samazināšanas un projekta ieviešanas fāzēs dēļ šīs izmaksas varētu būt 5,5 miljardi eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir citi iespējami ietaupījumi.
Iepriekš bija lēsts, ka Latvijā projekta pirmā kārta izmaksās 6,4 miljardus eiro. Šajā aprēķina bija iekļauts arī savienojums Misa- Rīgas lidosta, kura izmaksas bija lēstas aptuveni 900 miljonu eiro apmērā. Šo posmu paredzēts finansēt piesaistot publisko un privāto partnerību (PPP).
Kivila minēja, ka pēc projekta sadalīšanas fāzēs nākamais solis ir tehnisko risinājumu optimizācija. Piemēram, trokšņu barjeru tehnisko risinājumu optimizācijā varētu ietaupīt no 151,8 līdz 170,7 miljoniem eiro, bet ceļu pārvados - 105,5 miljonus eiro. Tāpat ir iespējams ietaupīt 83,2 miljonus eiro ar ceļiem saistīto izmaksu samazināšanā.
Viņš papildināja, ka tehniskie eksperti vērtē iespējamos virzienus izmaksu samazināšanai, ņemot vērā ilgtermiņa ietekmi uz funkcionalitāti, izmaksām un normatīvajām prasībām.
SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norādīja, ka ir arī citas potenciālas izmaksu samazināšanas iespējas un paveiktais izmaksu samazināšanai. Piemēram, Rīgas lidostā kopējais finanšu ietaupījums veido 11,8 miljonus eiro, savukārt Rīgas Centrālajā stacijā faktiskais ietaupījums ir 503 650 eiro. Tāpat potenciālie ietaupījumi iespējami Salaspils Intermodālajā loģistikas centrā, kā arī saistībā ar kustības vadības centru rasts 605 600 eiro ietaupījums.
Diļevs arī informēja, ka būs iespējami ietaupījumi arī pamattrasē, jo noslēgtais būvdarbu līgums ietver būvprojekta izskatīšanas un būvniecības sagatavošanas fāzi, kurā tiks sagatavoti trīs ziņojumi katrai būvatļaujai, no kuriem viens ir izmaksu optimizācijas ziņojums.
Kivila arī piebilda, ka "RB Rail" budžets šogad ir samazināts par 15% - līdz 35,4 miljoniem eiro, savukārt EDzL budžets samazināts par 12% - līdz 9,88 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača piebilda, ka SM piedāvā pirms "Rail Baltica" pirmās kārtas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā (1520 mm) savienot Rīgas lidostu un Rīgas Centrālo staciju. Viņa norādīja, ka aprēķini liecina, ka savienojumā Rīgas lidosta-Rīgas Centrālā stacija vilcienu kustība varētu būt ik pēc 30 minūtēm, bet brauciena ilgums būtu 15 minūtes.
Komentējot projekta ilgtermiņa finansēšanas stratēģiju, "RB Rail" pārstāvis Ojārs Daugavietis papildināja, ka vasarā darba grupā kopā Finanšu ministriju (FM) tika strādāts pie finansēšanas stratēģijas. "Finansēšanas stratēģijas tehniskais dokuments jeb apraksts ar potenciālajiem virzieniem, kuros Baltijas valstis var strādāt, ir iesniegts izskatīšanai visām trīs valstīm oktobra vidū. Tiek gaidīti komentāri, lai identificētu tos virzienus, kas kurai valstij ir atbilstošāks risinājums projekta finansēšanai, jo visām valstīm, visdrīzāk, vienota nostāja nebūs," sacīja Daugavietis.
Viņš papildināja, ka decembra sākumā tiek plānota Investoru diena ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem par privātajām investīcijām, publisko un privāto partnerību (PPP). Pēc šīm sarunām būs skaidrība, kādas ir investoru vēlmes, prasības un interese par dalību PPP projektos.
"Līdz gada beigām vajadzētu būt virzienam katrā valstī, kas ir nākamie soļi 2025.gadā un uz priekšu, lai finansētu trūkstošo finansējuma daļu," sacīja Daugavietis.
"RB Rail" papildināja, ka "Rail Baltica" finansiālo struktūru varētu veidot ievērojams Austrālijas infrastruktūras investors, kurš izrādījis lielu interesi par projektu.
LETA jau vēstīja, ka Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.