Starptautiskie eksperti turpina vērtēt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā
Eiropas Padomes (EP) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtējums sekmēs ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, uzskata Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņas preses sekretāre Edīte Matuseviča informēja aģentūru LETA, ka, tiekoties ar "Moneyval" ekspertiem, Siliņa uzsvērusi, ka ir svarīgi saņemt skaidru novērtējumu Latvijas paveiktajam darbam un ieviestajām reformām finanšu noziegumu apkarošanas jomā.
Jau ziņots, ka šodien Latvijā ierodas "Moneyval" eksperti, lai turpinātu novērtējumu par Latvijas sistēmu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
"Moneyval" komanda Latvijā uzturēsies līdz 15.novembrim, bet sestās novērtēšanas kārtas jaunāko novērtējumu Latvija saņems 2025.gada nogalē, aģentūru LETA informēja Finanšu izlūkošanas dienestā.
"Moneyval" ir EP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja. Tās centrālais uzdevums ir novērtēt, kā dalībvalstis izpilda starptautiskos standartus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. "Moneyval" veic novērtējumu, izstrādā ziņojumu un sagatavo rekomendācijas.
2024.gada vasarā valdība atbalstīja 216 938 eiro novirzīšanu, lai sagatavotos "Moneyval" novērtēšanai.
"Moneyval" dalībvalstu veiktie novērtējumi ir galvenie dokumenti, kas tiek ņemti vērā, nosakot valsts naudas atmazgāšanas novēršanas riskus.
Latvijas novēršanas sistēmas atkārtota izvērtēšana ļaus nodrošināt aktuālajai situācijai atbilstoša novērtējuma saņemšanu par Latviju. Latvija ir pieteikusi sevi jaunajai "Moneyval" novērtēšanas kārtai. Jaunajā novērtēšanas kārtā Latviju vērtēs kā pirmo dalībvalsti.
Pirms aptuveni pieciem gadiem "Moneyval" Latvijai tika piemērojusi pastiprinātas uzraudzības režīmu un tika pieļauta iespēja Latviju iekļaut valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".
Lai "pelēkajā sarakstā" nenonāktu, Latvijā tika veiktas plašas reformas jeb finanšu sistēmas "kapitālais remonts", kas cita starpā noveda pie daudz stingrākām prasībām kredītiestāžu klientiem un negatīvi ietekmēja finansējuma pieejamību.