Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.
Viņa teica, ka pagaidām Latvija neīsteno daudz lielu PPP projektu, tomēr viens veiksmīgs projekts, kas nesen tika īstenots, ir Ķekavas apvedceļš. "Šādu projektu izveide un sagatavošana ir sarežģīta, tāpēc ir nepieciešams liels laika periods, lai šādus projektus "uzliktu uz sliedēm"," uzsvēra Bāne.
Viņa teica, ka PPP modelis ir viens no risinājumiem, kā piesaistīt finansējumu projektam, bet SM ir jāsaprot, kas ir biznesa kompotente, piemēram, Rīgas stacijas ēkai vai citos objektos, lai varētu dizainēt šo projektu.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste papildināja, ka, ejot laikam, būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, kas projekta plānošanas sākumā ir jāparedz. "No projekta realizācijas viedokļa ir jātiek skaidrībā ar projekta apmēru un to, ko varam atļauties. Tad, protams, ir iespējas meklēt ārpus budžeta finansēšanas modeļus, piemēram, PPP," piebilda Rutkaste.
Rutkaste minēja, ka, apzinoties valsts budžeta fiskālo telpu, viņaprāt, ir jāmeklē papildu veidi, kā finansēt atsevišķus projekta objektus. "Manuprāt, reālākais variants ir šis PPP modelis. Piemēram, Lietuva diezgan aktīvi izmanto šādu sabiedriskās infrastruktūras finansēšanas modeli, piesaistot arī privāto finansējumu," sacīja Rutkaste.
Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde skaidroja, ka konceptuāli viss ir atkarīgs no tā, kādu PPP līgumu noslēdz. "Ja mēs noslēdzam līgumu ar pieejamības maksājumu, tad mēs uzticam, kādam projekta īstenošanu, un katru gadu valsts budžetā ieplānojam, piemēram 100 miljonus pieejamības maksājumu, jo PPP priekšrocība ir tāda, ka izdevumus ir iespējams izstiept laikā. Ja ir daudz šādu PPP projektu, tas, protams, rada riskus šīm netiešajām saistībām, bet to visu var menedžēt," sacīja Brusbārde.
Viņa teica, ja nav citu variantu, tas ir variants, kā no budžeta vieglāk "pacelt" šādus apjomīgus projektus, noslēdzot pieejamības maksājumu, bet ir arī citi varianti.
Savukārt Bāne skaidroja, ka pieejamības maksājumi ir plānojami kārtējā gada budžeta izdevumos, kas nozīmē, ka valsts pamazām absorbē šos izdevumus. "Bet kopējais projekta tvērums šāda gadījumā, ja mēs to saskaitīsim kopā pa gadiem, noteikti Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās dārgāk," uzsvēra Bāne.
Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) sēdē arī uzsvēra, ka FM nevajadzētu darboties kā ārpakalpojuma grāmatvedei. "Jūsu rokās ir informācija par šo projektu, jūs redzat, ka SM neveic labu pārvaldību, esat identificējuši riskus un finansiālās saistības, piemēram, FM Eiropas Savienības (ESS) fondu revīzijas departamenta sagatavotajā ziņojumā finanšu ministram 2023.gada augustā," norādīja Kulbergs.
Bāne skaidroja, ka SM šis ziņojums tika nosūtīts, kā arī FM uzsvēra, lai dokumenti par "Rail Baltica" projektu nebūtu slepeni. "FM pienākums nav uzraudzīt SM un tās budžetu," sacīja Bāne.
Kulbergs tomēr jautāja - kurš FM atbild par SM budžetu? Bāne vēlreiz sacīja, ka FM neveic uzraugošās funkcijas, bet ar SM budžetu strādā un Tiesību aktu portālā iesniegtos projektus izvērtē atsevišķi cilvēki. Viņa atklāja, ka saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) un informācijas sagatavošanu attiecībā uz "Rail Baltica" projektu pēdējo gadu laikā SM ziņojumus FM ir jāizskata steidzamības kārtā vienas līdz trīs dienu laikā.
Kulbergs jautāja - vai tas nozīmē, ka FM nav iespēju kvalitatīvi šos ziņojumus izvērtēt? "Nedomāju, ka 200 lapaspušu ziņojumus trīs dienu laikā ir iespējams kvalitatīvi izvērtēt, bet, protams, mēs saprotam, ka pieteikšanās šiem finansējumiem ir svarīga," norādīja Bāne.
Iepriekš Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka "Rail Baltica" projektā turpinās darbs pie PPP modeļa izstrādes, kas varētu paātrināt projekta ieviešanu un ilgtermiņā mazinātu slogu valstu budžetiem infrastruktūras būvniecības laikā.
"RB Rail" Investīciju attīstības vadītājs Pēteris Celms norādīja, ka, apvienojot privātās investīcijas ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumu, "Rail Baltica" mērķis ir izveidot jaunu standartu lieliem infrastruktūras projektiem, demonstrējot, kā mazākas ekonomikas var īstenot finansiāli stabilas un stratēģiski svarīgas iniciatīvas.
Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.