Cīņā par kazahu miljardiem iesaistījušies arī premjeri

Kazahstānai nozagto miljardu atgūšanā iesaistīta arī Latvijas valdība, liecina abu valstu premjeru – Valda Dombrovska un Karima Masimova – sarakste.

Iepriekš Neatkarīgā informēja par to, ka Latvijas varas iestādes visnotaļ vēsi reaģējušas uz Kazahstānas lūgumu palīdzēt krimināllietas izmeklēšanā par milzu naudas izkrāpšanu no savulaik lielākās Kazahstānas BTA bankas. Savukārt, izpētot abu valstu premjeru saraksti, secināms: lai arī V. Dombrovskis uz Kazahstānas kolēģa lūgumu palīdzēt izmeklēšanā atbildējis vēsi un formāli, tomēr, iesaistoties V. Dombrovskim, Ekonomikas policija uzsākusi kriminālprocesu.

Atgādinām, ka Kazahstānas Ģenerālprokuratūra kopš 2009. gada sākuma meklē BTA bankai un citām šīs valsts komercbankām izkrāpto 17 miljardu ASV dolāru aizplūdināšanas ceļus, kā arī noziegumā iesaistītās fiziskās personas. Par afēras galveno organizatoru uzskata bijušo BTA padomes priekšsēdētājs Muhtaru Abļjazovu. Saistībā ar afēru krimināllietas ierosinātās arī Krievijā, Ukrainā, Austrijā. Procesos iesaistījusies arī Anglijas Augstā tiesa, iesaldējot M. Abļjazova īpašumus.

Neatkarīgajai izmeklēšanas grupas vadītājs, Kazahstānas ģenerālprokurora vecākais palīgs Aleksandrs Baikovs iepriekš atzina, ka caur četrām Latvijas komercbankām no Kazahstānas aizplūdināti apmēram 60% jeb 10 miljardi ASV dolāru, kas ir apmēram ar Latvijas valsts gada budžetu salīdzināma summa. Kazahstānas Ģenerālprokuratūra vairākkārt lūgusi Latvijas kolēģus sniegt tiesisko palīdzību un atļaut Kazahstānas izmeklētājiem veikt procesuālas darbības Latvijas teritorijā. Latvieši, atsaucoties uz banku noslēpumu, lūgumu nav apmierinājuši.

Arī premjers K. Masimovs 2010. gada 3. septembrī V. Dombrovskim sūtījis vēstuli ar lūgumu palīdzēt. Uz to V. Dombrovskis atbildējis nevis ar solījumiem palīdzēt, bet gan ar izvērstiem Latvijas Kriminālprocesa likuma, Krimināllikuma, Likuma par tiesu varu un Prokuratūras likuma skaidrojumiem. Pusotru A4 formāta lappusi garā atbildes vēstulē ar citātiem no likumu pantiem V. Dombrovskis skaidrojis, ka Latvijā premjera kompetencē nav sniegt tiesisko palīdzību, jo Latvijā to dara prokuratūra. V. Dombrovskis arī atgādinājis, ka Kazahstāna nav 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās dalībvalsts un starp Latviju un Kazahstānu nav parakstīts arī līgums par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

Pēc tiesisko normu skaidrojuma premjers atbildes vēstuli beidzis šādi: "Visbeidzot es vēlētos izteikt cerību, ka Latvijas un Kazahstānas kompetento iestāžu savstarpēja kooperācija dos būtisku ieguldījumu tiesiskuma nostiprināšanā un veicinās cīņu ar noziedzību."

Vēstules vēsais, neko nesološais teksts nevienā teikumā neapliecina gatavību palīdzēt kazahiem. Tomēr savā nākamajā vēstulē V. Dombrovskim K. Masimovs raksta: "Pērnā gada septembrī es nosūtīju lūgumu atbalstīt izmeklēšanu par noziedzīgās grupas, kurā ietilpst bijušie Kazahstānas BTA bankas menedžeri Kazahstānas pilsoņi Muhtars Abļjazovs, Romāns Solodčenko, Žaksiliks Žarimbetovs, darbībām. Pateicoties Jūsu atbalstam, operatīvi par šiem faktiem tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ekonomikas policijā." V. Dombrovska austrumu kolēģis vēstuli noslēdz ar šādiem cieņas apliecinājumiem: "Izmantojot izdevību, vēlu Jums turpmākos panākumus valsts darbā, stipru veselību, laimi un labklājību Jums un Jūsu tuviniekiem."

Ekonomikas policijas priekšnieks Gatis Gudermanis Neatkarīgajai apstiprināja, ka uzsākts kriminālprocess par iespējamo noziedzīgā noradījuma faktu pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas pazīmēm – noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā vai organizētā grupā. Viņš norādīja, ka izmeklēšana turpinās un pagaidām runāt par procesuālo statusu piemērošanu konkrētām personām esot pāragri.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais