Apkopojot informāciju par Kazahstānas lielākās bankas BTA Bank (BTA) krīzi, kas izrāvusi no valsts ekonomikas 17 miljardus ASV dolāru, var saskatīt kopējo ar Latvijā pieredzētajām banku krīzēm, gan austrumnieciskus motīvus.
BTA krīzes mācības valstij svarīgas tāpēc, ka no 17 miljardiem ASV dolāru apmēram 10 miljardi esot izgājuši caur četrām Latvijas komercbankām, Neatkarīgajai pastāstīja Kazahstānas ģenerālprokurora vecākais palīgs Aleksandrs Baikovs. Summa salīdzināma ar Latvijas valsts gada budžetu, un ne tikai banku speciālisti sapratīs, ka naudas pārskaitījumi nesuši milzu ienākumus bankām.
BTA spožums
Neatkarīgā rakstīja, ka 2008. un 2009. gada finanšu krīzē Kazahstānā vainoti bijušais BTA akciju kontrolpaketes turētājs un padomes priekšsēdētājs Muhtars Abļjazovs un biznesa partneri.
Galvenais iemesls, kāpēc tieši M. Abļjazovu vaino krīzes izraisīšanā un šobrīd jau arī apsūdz kriminālnoziegumos, ir tas, ka viņam ne tikai piederēja BTA akciju kontrolpakete, bet viņš arī kontrolēja praktiski visus lielākos BTA finansētos projektus. To M. Abļjazovam vairākus gadus bija izdevies turēt slepenībā gan no ieguldītājiem, gan starptautiskajiem kreditoriem, gan no Kazahstānas banku sistēmas uzraugiem. Līdz 2008. gada beigām M. Abļjazovs bija paguvis arī izveidot apjomīgu BTA meitas banku grupu vairākās valstīs, ieskaitot Krieviju un Ukrainu. Bez tā visa viņš Krievijā izveidoja investīciju un rūpniecības grupu Eirāzija, kuras reklāmas vēl tagad šur tur rotā Maskavas un citu Krievijas lielpilsētu namu fasādes. Tajā M. Obļjazovs esot konsolidējis savus t.s. nebankas aktīvus.
Kā liecina resursi internetā, no BTA konglomerāta akumulētā nauda pamatā ieguldīta dažādos nekustamā īpašuma projektos. Piemēram, viens no ambiciozākajiem projektiem bija plānotā veselas pilsētas celtniecība Maskavā pie Domoģedovas lidostas.
Posta sākums
2008. gadā strauji pasliktinājās BTA finansiālais stāvoklis. To skaidro ne tikai ar nekustamo īpašumu burbuļa plīšanu ASV un tai sekojošo pasaules finanšu krīzi, bet arī ar ne visai godīgo M. Abļjazova rīcību, kuru 2009. gadā Kazahstānas Ģenerālprokuratūra atzina par noziedzīgu.
Sākumā Kazahstānas valdība ar M. Abļjazovu mēģināja risināt sarunas par iespējamiem bankas glābšanas variantiem. Sarunas gaidītos rezultātus nedeva. M. Obļjazovs un viņa biznesa partneris BTA kredītkomitejas priekšsēdētājs Žaksiliks Žarimbetovs aizmuka uz Londonu, citi – uz Ukrainu un citām valstīm.
Lai glābtu situāciju, Kazahstānas valdība BTA ieplūdināja 2 miljardus ASV dolāru bankas kapitālā un vairākus miljardus ASV dolāru likviditātes nodrošinājumam. Ar to problēma neatrisināja. Līdzīgi kā Parex gadījumā, pie Kazahstānas valdības durvīm klauvēja BTA sindicēto kredītu devēji, arī ASV finanšu grupa Morgan Stenly, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka u.c. 2008. gada BTA darbības rezultāti uzrādīja zaudējumus vairāk nekā 9 miljardus ASV dolāru, parādus ārvalstu kreditoriem – 13 miljardus ASV dolāru. Izrādījās, ka BTA izsniegtie kredīti tieši M. Abļjazova projektiem veido vairāk nekā 11 miljardus ASV dolāru, ziņo zakon.kz.
Krāpnieciskas shēmas
Pret M. Abļjazovu krimināllietas ierosinātās arī Krievijā, Ukrainā, Austrijā. Krievijā pret M. Abļjazovu krimināllietu ierosināja 2009. gada oktobrī. Viņš apsūdzēts par krāpnieciskas shēmas organizēšanu Krievijas teritorijā ar mērķi izzagt 70 miljonu dolāru BTA bankas aktīvus.
Starptautiskajā meklēšanā esošajam M. Abļjazovam izvirzītās apsūdzības gan netraucēja viņam Krievijas teritorijā turpināt biznesu. Bijušajam baņķierim izdevās veiksmīgi pārdot vairākus Eirāzijai piederošos nekustamos īpašumus Maskavas centrā par daudziem simtiem miljonu ASV dolāru. Tādējādi baņķierim izdevās tikt pie apgrozāmiem līdzekļiem un pasargāt savus īpašumus no iespējamiem arestiem vai atsavināšanas.
Formāli Krievija turpina izmeklēt viņa finanšu shēmas, vienlaikus nenosakot ierobežojumus M. Abļjazovam Krievijas teritorijā veikt darījumus. Eksperti to nodēvējuši par diplomātisku Krievijas soli. Ir arī cits pieņēmums – M. Abļjazova biznesam Krievijā šķēršļus neliek tāpēc, ka viņš ir norēķinājies ar ietekmīgākajiem Krievijas kreditoriem. Neoficiāla informācija liecina, ka viņš ir norēķinājies arī ar Latvijas komercbankām.
Latvija negrib
Ukraina ir palīdzējusi Kazahstānai aizturēt un eskortēt uz Kazahstānu vienu no BTA krimināllietā apsūdzētajiem – Rifatu Rizojevu.
Turpretī Kazahstānas Ģenerālprokuratūrai raizes sagādā Latvijas kolēģu nevēlēšanās sniegt informatīvo palīdzību pilnā apjomā. Kazahiem ir pierādījumi, ka tieši caur Latvijas komercbankām (visvairāk – caur Trasta komercbanku) milzīgie BTA ņemtie kredītu līdzekļi pārskaitīti uz ofšoriem.