Briškens: "Rail Baltica" būvniecibas virssaistību izmaksas tomēr nāksies segt no valsts budžeta

"Mēs vēlamies mēģināt pārdalīt Satiksmes ministrijas rīcībā esošās ES fondu programmas, kurās mēs redzam potenciālu risku, ka iepriekš plānotie projekti nerealizēsies," intervijā aģentūrai "Leta", runājot par "Rail Baltica", sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Viņš minēja, ka Satiksmes ministrija šajā sakarā skatās uz Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējumu, kura investīciju termiņš ir 2026.gada beigas. Tāpat ministrija skatās arī uz Kohēzijas fondu, kuram ir garāks investīciju posms, bet arī tur SM saskatot atsevišķus projektus, kuros ir diezgan augsts neīstenošanas risks.

Ņemot vērā, ka finanšu ministrs jau atklāti ir pateicis, ka no valsts budžeta papildu naudas nebūs, LETA Briškenam jautāja, vai jau ir zināms, cik daudz naudas varētu atvēlēt "Rail Baltica", pārdalot naudu no ES fondu projektiem.

"Pirmkārt, ļoti svarīgi ir akcentēt, ka šeit mēs nerunājam par valsts budžeta finansējumu. Tomēr, jā, visticamāk, no valsts budžeta, jo nav citu alternatīvu, mums nāksies segt virssaistības [pret būvniekiem], jo tās nav attiecināmas uz fondu finansējumu.

Bet, ja mēs runājam par tālāku attīstības fāzi Rīgas Centrālajā stacijā, tad tas būs vai nu Atjaunošanas un nodarbības mehānisma finansējums, vai Kohēzijas fonda finansējums. Mēs šobrīd strādājam pie aplēsēm, lai saprastu, kas ir minimālais investīciju apjoms, lai dabūtu vismaz pagaidu pilnvērtīgu funkcionalitāti Centrālajai stacijai esošajā dzelzceļa sistēmā. Aplēses ir no aptuveni 110 līdz 140 miljoniem eiro. Ņemot vērā kopējo SM un LDz esošo fondu aploksni, tas, manuprāt, ir izdarāms.

Par Atjaunošanas un nodarbības mehānisma finansējuma pārdali mēs runājam jau vairākus mēnešus. Es ceru, ka tagad, kad arī valdība būs iepazinusies ar situāciju stacijā un kā tas ietekmē esošo dzelzceļa sistēmu, arī no Finanšu ministrijas būs lielāka izpratne, ka labāk ir ieguldīt jēgpilnos infrastruktūras uzlabojumos, nevis riskēt, ka kaut kas no šī ES fondu finansējuma paliek pāri un netiek ieguldīts vispār.

Ja mēs paejam soli tālāk un ja valdība galīgi apstiprinās to, ka Latvijas prioritāte ir "Rail Baltica" pirmās fāzes integrācija caur Rīgu gan no ziemeļiem, gan tālāk no dienvidiem…" sacīja K. Briškens