Latvijas finanšu iestādes piecos mēnešos noplenījušas 250,4 miljonus eiro

© Pixabay.com

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 250,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp maijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 46,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.maijā bija 28,248 miljardi eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada maija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,807 miljardi eiro.

Šogad maija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,752 miljardi eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,675 miljardus eiro, kas ir par 3,1% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 77,3 miljoni eiro, kas ir par 14,1% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums maija beigās bija 18,729 miljardi eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,567 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,162 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada maija beigām ir palielinājies par 6,3%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 9,3%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves maija beigās bija 3,399 miljardi eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2023.gada maija beigās.

2023.gada pirmajos piecos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 269,6 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 573,5 miljoni eiro, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Ekonomika

Augstākā tiesas (AT) atcēlusi Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tā nosprieda nosūtīt pirmajai instancei jaunai izskatīšanai lietu par SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" izvairīšanos no dabas resursu nodokļu nomaksas, aģentūru LETA informēja tiesā.

Svarīgākais