FM: Nedaudz mazinājies aplokšņu algu apjoms

© MN

Jaunākie publicētie SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma dati par ēnu ekonomiku Latvijā rāda, ka ir vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās. Tas liecina, ka VID reforma un uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi dod rezultātu. Labs progress panākts arī tādu sistēmisku risinājumu izstrādē kā uzturlīdzekļu nemaksātāju atgriešana legālajā vidē, e-rēķinu ieviešana, naudas plūsmu caurskatāmības uzlabošana un koordinēts darbs starp iestādēm, tai skaitā efektīva datu apmaiņa starp tām, informē Finanšu ministrija .

Papildus arī divi neatkarīgi, reprezentatīvi pētījumi (LSM/ Norstat, aprīlis 2024, un Kantar, maijs 2024) uzrāda pozitīvas tendences ēnu ekonomikas ierobežošanā Latvijā. Nedaudz mazinājies arī ēnu ekonomikas indekss pēc F. Šneidera metodikas, kā arī aplokšņu algu apjoms. Savukārt, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus, ir redzams uzlabojums pievienotās vērtības nodokļa (PVN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas plaisās.

"Par 4,4% palielinājies nodokļu maksātāju skaits, pieaudzis arī PVN maksātāju un legāli pašnodarbināto skaits. Samazinājušās skaidras naudas iemaksas un izmaksas no bankomātiem, uzņēmēju veiktie darījumi kļūst caurskatāmāki. Tas pierāda, ka VID transformēšana no represīvas iestādes uz partneriestādi, kas primāri palīdz uzņēmējam atgriezties legālā tirgū, strādā, un ir jāturpina kvalitatīvi sāktās ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iniciatīvas ēnu ekonomikas apmēra samazināšanai. Aktīvi turpinām darbu arī pie pārējiem aspektiem, kas iespaido ēnu ekonomiku - nodokļu morāles celšanas un ēnu ekonomikas tolerances mazināšanas sabiedrībā, uzņēmējdarbības vides uzlabojumiem, cilvēkkapitāla izaicinājumiem, valsts atbalsta uzņēmējiem un produktivitātes veicināšanas," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais