Vai mums visiem ir bijis finansiālais labums no atrašanās Eiropas Savienībā?
Iedzīvotāju viedoklis par Eiropas Parlamenta aktivitātēm ar katru gadu uzlabojas. SKDS dati liecina - ja pirms desmit gadiem pozitīvs vērtējums bija 25% iedzīvotāju, kas Eiropas Parlamenta aktivitātes vērtēja pozitīvi, tad tagad tas ir jau 41%. Tātad varam brīvi ceļot, strādāt, studēt jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet kāds tad mūsu valstij un mums visiem ir bijis finansiālais labums no atrašanās Eiropas Savienībā? Vairāk stāsta “360TV ZIŅneši”.
Esot Strasbūrā, ZIŅešiem bija iespēja pārliecināties, kā Eiropas Parlamentā tiek pieņemti lēmumi. Lai gan to, kam piešķirt naudu, galvenokārt, lemj citas institūcijas, Eiroparlamentam pieder galavārds par Eiropas Savienības (ES) budžetu. Līdz šim no tā krājumiem esam saņēmuši krietni vairāk nekā iemaksājuši - par katru vienu iemaksāto eiro, ko no valsts budžeta iemaksājam ES budžetā, mēs dabūjam atpakaļ aptuveni četrus eiro. Turīgajām Eiropas valstīm gan sanākot otrādi - maksā vairāk, bet saņem mazāk.
Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris stāsta: “Ja iestājoties ES, Latvijas iekšzemes kopprodukts bija aptuveni 47% no vidējā līmeņa visā Eiropā, tad šobrīd mēs jau esam pāri 70%. Aprēķini liecina, ka vismaz 10% ieguldījuma starpības nāk no ES finansējuma.”
Arī vidējā darba alga Latvijā būtu aptuveni par 15% mazāka, ja nebūtu ES instrumentu. Kopš iestāšanās Latvija ir saņēmusi aptuveni 18 miljardus eiro no ES budžeta. No tiem lauksaimniecībā vien esam ieguldījuši 7,5 miljardus eiro. Fondu ietekmē par 16% palielinājusies pievienotā vērtība arī būvniecības nozarei.
ES piešķirtais finansējums ir ticis visām nozarēm. Daži piemēri - ir rekonstruēti autoceļi 2000 km garumā, uzstādītas 139 elektroauto uzlādes stacijas, izbūvēts 61 kilometrs dzelzceļa. Gandrīz pusotram miljonam iedzīvotāju radīta iespēja pieslēgties kanalizācijai, gandrīz 338 tūkstošiem - ūdensvadam. Nemaz nerunājot par piešķirtajiem līdzekļiem zinātnei, kultūrai, medicīnai un izglītībai.