Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Ekonomisti šogad Latvijai prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 1,8%, uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomisti.

"Coface" pārstāvji uzskata, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 1,6%, kamēr Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēts kritums 0,4% apmērā.

Lietuvai ekonomikas atveseļošanās tiek prognozēta šā gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface" ekonomisti.

"Coface" ekonomisti jaunākajā publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā par globālo ekonomiku ir piesardzīgi, atzīmējot, ka papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā ir politiskās pārbīdes - 2024. gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta vēlēšanas.

"Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Selevičs min, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad ir samazināta līdz 1,8%. To galvenokārt noteica ekonomikas atveseļošanās aizkavēšanās. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes samazinātas.

Selevičs norāda, ka galvenie riski visām Baltijas valstīm ir ārēji. Palēninājums ekonomikā fiksēts Rietumeiropā, tostarp Vācijā, kas ir nozīmīgākais eksporta galamērķis Baltijas valstīm. Pēc jaunākajiem datiem, šī ekonomikas bremzēšanās turpinās, un tas ir saistīts ar dažādām nozarēm, īpaši rūpniecību. Uzlabojumi gaidāmi ne agrāk kā šā gada otrajā pusē.

Tomēr "Coface" prognozē, ka Baltijas valstu izaugsmei vajadzētu atgūties. Gan Latvijai, gan Lietuvai vajadzētu gūt labumu no mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, taču tās sākums Latvijā tiek prognozēts nedaudz vēlāk nekā Lietuvā. Lietuvā, lai gan inflācija neturpinās samazināties, salīdzinoši labvēlīga darba tirgus situācija ar stabilu algu pieaugumu radīs lielākus patēriņa izdevumus, un izaugsmi atbalstīs gan privātās, gan valsts investīcijas daļēji Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmas dēļ. Līdzīgai situācijai vajadzētu būt arī Latvijā, kur 2024. gadā plānots apgūt nozīmīgus ES fondu līdzekļus.

"Coface" ekonomists arī norāda, ka Baltijā vājākā ekonomiskā aktivitāte vērojama Igaunijā, kuru gaida kārtējais recesijas gads. Pēc Seleviča paustā, vājš ārējais pieprasījums, gausas investīcijas un zema ražošanas aktivitāte 2024. gadā atkal ierobežos Igaunijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt drīzā nākotnē nav gaidāma arī mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, jo ekonomikas lejupslīde ietekmē darba tirgu un aug bezdarba līmenis. Iepriekš minēto ģeopolitisko apstākļu dēļ visās Baltijas valstīs visvairāk riskam ir pakļauti eksportējošie uzņēmumi, kā arī citas no tā atkarīgas nozares, piemēram, transports.

"Coface" ekonomists min, ka Centrālajā un Austrumeiropā augstākajā riska klasē šobrīd tiek ierindoti aviācijas, transporta, loģistikas, tekstila, būvniecības un kokapstrādes sektori. Arī ķīmijas, ieguves, degvielas un papīra rūpniecībai ir augsts darbības risks. "Coface" uzlabojis prognozes un definējis, ka tirdzniecības un automobiļu nozares pieder vidēja riska klasei, lauksaimniecībai un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei ir tāds pats risks. CAE reģionā zems riska novērtējums ir tikai farmācijas nozarei.

Nestabilitāte Sarkanās jūras reģionā rada lielus draudus jūras satiksmei. Ņemot vērā apdraudējumu reģionā, lielākā daļa kuģniecības kompāniju jau šobrīd izvairās no Suecas kanāla par labu Labās Cerības ragam, dodas apkārt Āfrikas kontinentam un pagarina braucienu par vairāk nekā desmit dienām. Savukārt pārvadātāji, kas Suecas kanālu turpina izmantot, saskaras ar arvien pieaugošiem drošības riskiem un apdrošināšanas izmaksām.

Lai kompensētu šīs izmaksas, pārvadātāji novirza kuģus pa Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ceļiem, kas samazina kravu plūsmu Klusā okeāna un ziemeļu-dienvidu maršrutos, tādējādi palielinās arī cenas. Neraugoties uz vairāk nekā divkāršām kravu pārvadājumu likmēm no Šanhajas un pat trīskāršotiem tarifiem atsevišķos maršrutos uz Eiropu, tās joprojām ir vidēji zem 2022. gada rekordlīmeņa.

"Coface" ceturkšņa barometrā prognozes liecina, ka šogad pasaules ekonomikas izaugsme gaidāma 2,2% apmērā pretstatā 2,6% izaugsmei pērn. Jaunākajā ziņojumā mainīti kopumā 13 valstu riska reitingi (12 paaugstinājumi un viens reitinga samazinājums) un 22 nozaru riska reitingi (17 paaugstinājumi, pieci pazeminājumi), kas ilustrē kopējo ekonomisko noskaņojumu, ko raksturo trausla perspektīva uzlabojumam, taču saglabā arī stabilitātes trūkumu un nenoteiktību.

Eiropā 2024. gada pirmajā pusē ekonomikas jomā gaidāma teju stagnācija, prognozē "Coface". Apstrādes rūpniecība turpina ciest no augstām izmaksām un gausā ārējā pieprasījuma. ASV ekonomikā tikmēr pašlaik ir vērojama neliela lejupslīde, un sagaidāms, ka gada pirmajā pusē ekonomiskā aktivitāte turpinās samazināties. To veicina sarūkošie mājsaimniecību izdevumi, kuru pārpalikums tika izveidots no palīdzības pandēmijas laikā, bet tagad ir izsmelts un turpinās samazināties.

Lielākā daļa izmaiņu dažādu sektora riska novērtējumos galvenokārt ir autobūves, enerģētikas un mazākā mērā un apjomā mazumtirdzniecības un papīra nozarēs. Autobūves nozares novērtējums uzlabots sešās valstīs - Indijā, Japānā, Dienvidkorejā, Polijā, Čehijā un Lielbritānijā, kur uzlabojies arī eksporta novērtējums.

Enerģijas sektora novērtējums ir uzlabots četrās valstīs, tostarp trijās valstīs Eiropā - Vācijā, Spānijā un Rumānijā. Šis sektora vērtējums uzlabots iepriekšējā periodā gandrīz visās Rietumeiropas valstis, kur tagad tiek novērtēts ar vidēju risku. Bažas par piegādes traucējumiem, kas radās pēc kara sākumā Ukrainā un ietekmēja nozares reitinga krišanos, šajā ziemā ir novērstas.

Ķīnas ekonomika, kas 2023. gada otrajā pusē šķietami atguva apgriezienus un pusgadu un gadu noslēdza ar 5,2% IKP pieaugumu, šā gada sākumā ir norimusi, tikai nedaudz pārsniedzot oficiālo izaugsmes mērķi, norāda "Coface" ekonomisti. Patēriņa atveseļošanās joprojām ir trausla, savukārt bažas par stāvokli nekustamā īpašuma tirgū, valsts parādu un deflācijas spiedienu turpina ietekmēt privātās investīcijas un patērētāju noskaņojumu.

Pēc "Coface" ekspertu paustā, 2024. gadā galvenie globālās ekonomikas virzītājspēki būs jaunattīstības ekonomikas, veidojot 1,7-2,2 procentpunktu pienesumu pasaules prognozētajā IKP pieaugumā. Tas nozīmē, ka jaunās ekonomikas nodrošinās trīs ceturtdaļas no globālās izaugsmes, un tas ir lielākais šāds jaunattīstības valstu ekonomiku pienesums kopš 2013. gada.

Nabadzīgākās un visvairāk parādos esošās valstis saskarsies ar lielākām grūtībām. Tā kā procentu likmes ir augstas un ASV dolārs joprojām ir spēcīgs, ir pamats bažām, ka dažas valstis nepildīs saistības. Vairākas valstis ir sasniegušas vai tuvojas saistību nepildīšanai, piemēram, Šrilanka, Gana, Etiopija, Malāvija, Pakistāna un Laosa.