Ierēdniecība nosargā sevi "Rail Baltica" projektā

 
IZDEVĀS! Satiksmes ministrijas Rail Baltica projekta nodaļas vadītājai Olitai Bērziņai ar palīgiem sekmīgi izdevies novērst deputātu bažas par vilciena kavēšanos. Pietika ar stundiņu virspusējas sarunas ©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Izmaiņas Rail Baltica projekta ieviešanā veiktas netiks. Baltijas valstu premjeri projekta uzraudzību nepārņems. Kopuzņēmuma padome paliek esošajā sastāvā, bet divas trešdaļas darbinieku, publiskojot negācijas par projektu, rīkojušies destruktīvi. Šādus skaidrojumus vakar saņēma Saeimas atbildīgā komisija un atzina, ka bažas par projekta dzīvotspēju ir pilnībā kliedētas.

Galvenā runātāja vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē bija Olita Bērziņa - Satiksmes ministrijas Rail Baltica projekta nodaļas vadītāja. Viena no tām personām, kurai neoficiāli pārmet līdzšinējās valdes novešanu līdz atlūgumam. Vairot deputātu optimismu viņai palīdzēja kopuzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna un nacionālā ieviesēja Eiropas Dzelzceļa līnijas vadītājs Kaspars Vingris, kā arī vēl pāris maznozīmīgāku ierēdņu.

Darbiniekus apsūdz destrukcijā

Būtisks ir fakts, kas uz sēdi neieradās - satiksmes ministrs bija aizņemts ostu padomē, taču nebija arī neviena no kopuzņēmuma padomes. Acīmredzot visi saņēmuši apstiprinājumu savu krēslu ilgmūžībai.

Bet ierēdņi sēdē mācēja par sevi pastāvēt - ar vispārīgām frāzēm, neiedziļinoties sīkumos, viņi pāršļūca pāri visām bažām, beigās vēl saņemot politiķu uzslavas, ka spēj atspēkot viltus ziņas un izturēt lietuviešu spiedienu. Protams, pirmais jautājums bija par darbinieku publiskoto vēstuli. Neatkarīgā jau vēstīja par tās saturu - projekts ir kritiskā situācijā sliktas korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta dēļ. Tāpēc nekavējoties jāmaina tā struktūra un lēmumu pieņemšanas kārtība. Pārraudzība jāuzņemas personīgi Baltijas valstu premjeriem, bet padomes priekšsēdētājs, lietuvietis Karolis Sankovskis interešu konflikta dēļ jāatbrīvo no amata. Nekas no tā netiks respektēts. Ja Agnis Driksna savu jaunpadoto darbinieku rīcību vēl tulkoja kā aicinājumu projekta dalībvalstīm uz ciešāku sadarbību, tad Olita Bērziņa jau pēc sēdes to nodēvēja par destruktīvu rīcību. Padome mainīta netiks, un arī projekta ieviešanas struktūra paliks līdzšinējā, jo tāds ir spēkā esošais starpvaldību lēmums. Tātad trīs ministrijas, viens kopuzņēmums, trīs nacionālie ieviesēji, vēl katras valsts dzelzceļa uzņēmumi. Atbildīgo daudz, bet par visu projektu kopumā - neviena. 2020. gadā pārvaldības modeli tomēr plānots uzlabot. Kā - par to runāts netika.

Soms nebija gana labs

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs apvaicājās, vai pareizi, ka uzņēmuma padomē ir politiski iecelti ierēdņi, uz ko Bērziņa paskaidroja, ka tas ir ļoti labi: «Mēs runājam par publisko finansējumu un nodokļu maksātāju naudu - padomē mūsu pārstāvji ir nepieciešami.» Padome pārstāv ne tikai uzņēmuma, bet arī akcionāru, tas ir, valstu, intereses. Un to neesot varējis saprast aizgājušais valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki. Bērziņas ieskatā viņam trūcis pieredzes darbā ar valsts struktūrām, bet kā privātu uzņēmumu RB Rail vadīt nevarot. Nav izturējis slodzi. Te gan jāatgādina, ka soma paša minētie «privātie iemesli» ir pavisam citi. No līdzības par šofera nosēdināšanu aizmugurējā beņķī noprotams, ka birokrātija viņam nav ļāvusi pilnvērtīgi strādāt.

Neoficiāli kā viens no iemesliem soma atlūgumam tiek minēta arī nebeidzamā ņemšanās ar PVN atmaksu par saņemto Eiropas naudu. Šonedēļ beidzot šī lieta tika nokārtota attiecībā uz kopuzņēmuma RB Rail naudu, un ne bez premjera Krišjāņa Kariņa dusmām valdības sēdē. Nākamnedēļ tas pats gaidāms attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa līnijām.

Ugunsgrēks nodzēsts

Savukārt ugunsgrēks, kas bija saistīts ar projekta pirmo finansējuma līgumu CEF1, ir veiksmīgi nodzēsts. Neatkarīgā jau vēstīja, ka galvenais naudas dalītājs Eiropas Komisijas aģentūra INEA bija piesūtījusi kopuzņēmumam ultimātu - ja līdz noteiktam termiņam netiks parakstīti finansēšanas līguma grozījumi, legalizējot faktiski paveiktos darbus un atpalicību termiņos, šāda iespēja tiks vispār liegta. (Neatkarīgās rīcībā ir šīs vēstules kopija.) Tādējādi būtu apdraudēta turpmākā naudas plūsma. Taču aizvakar autorizācijas vēstule tika saņemta arī no lietuviešiem, un līguma izmaiņas beidzot ir parakstītas. Tagad Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi var stāstīt, ka nekādu draudu naudai nav bijis, bet politiķi runāt muļķības par hibrīdkara apstākļos izplatītām viltus ziņām un naidīgu valstu propagandu.

Šobrīd pats galvenais, ka projekts, dzēšot ugunsgrēku pēc ugunsgrēka un krīzi pēc krīzes, turpina kustēties uz priekšu. Sēdes noslēgumā deputāti konstatēja, ka viņu bažas ir tiktāl kliedētas, ka oficiālas vēstules nevienam sūtīt nav nepieciešams.

RB Rail vadītājs Agnis Driksna saņēma svētību kolektīva saliedēšanai, bet Satiksmes ministrija - vispārīgu ieteikumu lemt par iespējamo kopuzņēmuma restrukturizāciju. Uz pēdējo jau sēdē izskanēja skaidra atbilde, ka restrukturizācija nenotiks. Jo sistēma darbojas.

 

Abonē