Eksperti vienprātīgi atzīst: ''ABLV Bank'' likvidācija ir saprātīgs un Latvijai labākais solis

© F64

Ekonomisti un finansisti komentējuši ''ABLV Bank'' akcionāru lēmumu īstenot pašlikvidācijas procesu.

Komercbankas "ABLV Bank" pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, sacīja finansists Valdis Siksnis.

"Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā "karsts kartupelis", jo par "ABLV Bank" licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm," teica Siksnis. Viņš piebilda, ka "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Vienlaikus viņš piebilda, ka vēl jāvērtē, vai izpildās visi priekšnosacījumi, lai bankas pašlikvidāciju varētu uzsākt. Tomēr, spriežot pēc politiskajiem paziņojumiem un bankas pēdējiem publiski pieejamajiem finanšu rādītājiem, "ABLV Bank" esot specifiska banka, ar ļoti vienkāršu bilances struktūru un tai ir liels likvīdo aktīvu īpatsvars, ko var viegli pārvērst naudā un izmantot kreditoru prasību apmierināšanai. Bankai ir liels pašu kapitāls, kas var tikt izmantots kreditoru prasījumu apmierināšanai. Tāpat bankai ir kredītportfelis apmēram viena miljarda eiro apmērā, kuru var pārvērst naudā, lai gan tas var prasīt ilgāku laiku.

Siksnis pieļāva, ka bankas akcionāriem lēmums par pašlikvidācijas procesu ir sāpīgs un viņi līdz pēdējam cīnīsies par bankas saglābšanu, ņemot vērā to, ka vēl nesen runāja par biznesa modeļa maiņu. Līdz ar to "ABLV Bank" pašlikvidācijas process ir nedaudz negaidīts pavērsiens, bet īstermiņā palīdzēs atrisināt akūtās problēmas šajā konekstā.

Viņš arī teica, ka pēdējo finanšu sektora notikumu ietekme uz valsts ekonomiku ir vērtējama negatīvi. Lai arī tie nav tik lieli satricinājumi, kādus Latvija pieredzēja 1998. vai 2008.gadā, bet tie ir trieciens valsts un finanšu sektora reputācijai. "Tas gan nav iznīcinošs vai jūtams sitiens, jo kredītreitingu aģentūras reaģē aukstasinīgi un būtiskas makroekonomikas sekas nav paredzamas," teica Siksnis. Tajā pašā laikā "ABLV Bank" ir darba devēja lielam skaitam darbinieku un nodokļu maksātāju, līdz ar to tā ieņēma zināmu lomu valsts ekonomikā. Tāpat uz negatīvo pusi varētu mainīties nerezidentu attieksme pret Latvijas bankām.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Ekonomika

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, taču lēš, ka Lietuvas ekonomikā gaidāma vēl straujāka izaugsme, nekā prognozēts iepriekš.

Svarīgākais