Eirozona lielākā krīzē nekā Latvija

Eirozonas valstis vienojās izveidot stabilizācijas fondu eiro glābšanai 750 miljardu eiro apmērā, no kuriem eirozonas valstis piešķirtu 440 miljardus, 60 miljardus aizdotu Eiropas Komisija, bet 250 miljardus piešķirtu Starptautiskais valūtas fonds.

Šajā stabilizācijas fondā neietilpst 120 miljardu eiro lielā atbalsta pakete, kas rezervēta Grieķijas valsts bankrota novēršanai. Līdz ar to patlaban eirozonas krīzes izmaksas jau ir novērtētas ap 870 miljardiem eiro.

Šie skaitļi nav samērojami ar finansiālās palīdzības apjomu, kas tika piešķirts, lai no valsts bankrota glābtu Latviju. Pēc Valsts kases ziņām, uz šo brīdi Latvijai aizdoti 4 miljardi eiro, no kuriem Eiropas Komisija aizdevusi 2,7 miljardus, Starptautiskais valūtas fonds – miljardu, Pasaules banka – 200 miljonus, bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka – 100 miljonus eiro.

Izmaksas uz vienu iedzīvotāju

Tomēr, ja aprēķina kredītu apjomu uz vienu iedzīvotāju, pašreiz eiro stabilitātes glābšanas akcija izmaksās 2648 eiro katram eirozonas iedzīvotājam, bet Latvijas krīzes izmaksas pašlaik ir tikai 1762 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Taču galvenos eirozonas stabilitātes draudus rada četras problēmvalstis – Grieķija, Portugāle, Īrija un Spānija. Grieķijai jau rezervēta palīdzība 10 762 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet, sadalot stabilizācijas fonda paketi Spānijai, Portugālei un Īrijai, iznāk 13 405 eiro uz vienu šo valstu iedzīvotāju.

Turklāt tie nav vienīgie pasākumi eirozonas glābšanai. Eiropas Centrālā banka ir apsolījusi veikt intervences gan valūtas tirgū, gan parādzīmju tirgū. Savukārt ASV, Kanādas, Šveices un Japānas centrālās bankas apsolījās veikt valūtas intervences, uzpērkot eiro, lai nepieļautu strauju eiro kritumu.

Vērtē atzinīgi

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova 750 miljardu eiro (527,1 miljarda latu) vērto stabilizācijas mehānismu eiro aizsardzībai, kuru atbalsta SVF un vairāku valstu centrālās bankas, vērtē pozitīvi.

"Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija un Centrālā banka atzīst, ka eiro zonā ir problēmas. No vienas puses, situācija ir smaga, bet, no otras puses, labi ir tas, ka ir risinājums. Vēl pagājušajā nedēļā notikušajā sanāksmē izskanēja lielākoties tikai neitrāli viedokļi," Neatkarīgajai teic O. Ertuganova.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka šāds glābšanas plāns bija gandrīz vienīgā iespēja pēc tam, kad sāka strauji kristies ne tikai Grieķijas, bet arī Portugāles parādzīmju vērtība. "Vienīgā cita alternatīva, ko par tādu negribētos nosaukt, būtu novilkt līniju starp Grieķiju un Portugāli un glābt pēdējo, tādējādi apturot domino efektu, taču tā būtu ekonomiska "nāvessoda" izpildīšana vienai ES dalībvalstij. Ja Grieķiju neglābtu, tās ekonomika piedzīvotu briesmīgu krahu – valsts bankrotu, banku sistēmas sabrukumu, iekšzemes kopprodukta samazināšanos par vairākiem desmitiem procentu," skaidro P. Strautiņš.

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš zināja stāstīt, ka informāciju par 750 miljardu eiro vērto stabilizācijas plānu finanšu tirgi pirmdienas rītā uztvēra ar aplausiem, un "mēs varam vērot spēcīgu cenu kāpumu gan akciju tirgos, gan arī eirozonas lielo budžeta deficītu valstu parāda vērtspapīriem". Pieaugusi arī eiro vērtība pret ASV dolāru. "Būtībā šāds apvienotais ES un tās starptautisko partneru solis parādīja, ka ļoti lielas nepieciešamības gadījumā ES spēj rast ātrus līdzekļu akūtu problēmu risināšanai. Ir pāragri spriest, cik šis jaunais plāns būs efektīvs, jo paies laiks, līdz tirgus dalībnieki uzzinās visas tā detaļas," piebilst P. Stepiņš.

Kā plāns ietekmēs Latviju?

P. Strautiņš domā, pats plāns būtiski neietekmēs situāciju Latvijā, taču "plāna neesamība būtu ietekmējusi pat ļoti, jo nekā nedarīšana būtu novedusi atkārtotā krīzē visu Eiropas ekonomiku". Viņš gan norāda, ka ļoti svarīgs šis jautājums ir kontekstā ar lēmumu par Igaunijas uzņemšanu vai neuzņemšanu eiro zonā. "Skaidrs, ka, padziļinoties krīzei, pieaugtu negatīva lēmuma varbūtība, kas būtu liels trieciens arī Latvijai. Tas negatīvi ietekmētu investīcijas, jo būtu signāls, ka Eiropas Savienība ir uz ilgāku laiku sadalīta divās zonās – iekšējā un ārējā – un mēs esam palikuši ārpusē. Lai kādas būtu problēmas eiro zonā, tā tomēr ir relatīvas stabilitātes zona, salīdzinot ar pārējo pasauli," teic P. Strautiņš.

O. Ertuganova arī norāda: tā kā ES ir lielākais mūsu eksporta tirgus, Latvijai neapšaubāmi ir svarīgi, kas notiek eirozonas valstīs. "Ka Latvijā vai Eiropā krīze ir aiz muguras, vēl ir pāragri runāt," uzsver O. Ertuganova.