Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,827 miljardi eiro, kas ir par 30,1 miljonu eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.
Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos četros mēnešos bija par 287,3 miljoniem eiro jeb 6,3% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.
Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,538 miljardus eiro, kas ir par 40 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.
Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,776 miljardus eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 0,4% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 761,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 24,1 miljonu eiro jeb 3,3% vairāk, nekā plānots.
Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos četros mēnešos bija 289,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,9 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots.
2025.gada pirmajos četros mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākumu nodokļi, nekustamā īpašuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, muitas nodoklī, kā arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī. Tāpat vairāk, nekā plānots, iekasēts akcīzes nodoklī par dabasgāzi.
Gada pirmajos četros mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,835 miljardi eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 1,237 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 816,6 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairāk, nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajos četros mēnešos bija 390,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 191,2 miljonus eiro, kas ir par 4,5% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 91,8 miljonus eiro, kas ir plānotajā apmērā, par alkoholiskajiem dzērieniem - 69,5 miljonus eiro, kas ir par 8,9% mazāk, nekā plānots, par alu - 14,8 miljonus eiro, kas ir par 4,9% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 11,3 miljonus eiro, kas ir par 3,4% vairāk, nekā plānots.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 298 miljoni eiro, kas ir par 38,9% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 123,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% vairāk, nekā plānots.
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 42,5 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk, nekā plānots, dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 28,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,2% mazāk, nekā plānots, bet muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 25,5 miljonus eiro, kas ir par 12,9% vairāk, nekā plānots.
Savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 18,5 miljonus eiro, kas ir par 5,3% mazāk, nekā plānots.
Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 9,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,4% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 1,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots.
Finanšu ministrijā skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,411 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,2% jeb 256,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, šogad aprīlī ieņēmumiem būtiski palielinoties salīdzinājumā ar martu.
Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos četros mēnešos tika pārpildīts par 0,9% jeb 40 miljoniem eiro. Plāna pārpildi sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi janvārī, kas bija saistīti ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajos četros mēnešos par 80,8 miljoniem eiro jeb 37,2%, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
PVN ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 6,7% jeb 77,8 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada pirmajos četros mēnešos. PVN iemaksas 2025.gada pirmajos četros mēnešos palielinājās par 2,8% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, ko tostarp ietekmēja pieaugums operāciju ar nekustamo īpašumu, būvniecības un tirdzniecības nozarēs. Savukārt PVN atmaksas, būtiski samazinoties aprīlī pēc pieauguma pirmajā ceturksnī, attiecīgi saruka arī šā gada pirmajos četros mēnešos - par 4,6%. Lielākas atmaksas veiktas vairumtirdzniecības, būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs. "Atmaksu svārstības pa mēnešiem arī turpmākajos mēnešos ietekmēs PVN ieņēmumu apjomu," piebilda ministrijā.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 4,7% jeb 17,4 miljoniem eiro lielāki nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, lielākais ieņēmumu kāpums bija ieņēmumos no naftas produktiem - par 5,4% jeb 9,8 miljoniem eiro, kā arī par tabakas izstrādājumiem - par 9,1% jeb 7,7 miljoniem eiro, kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajos četros mēnešos iekasētas 1,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,8% jeb 57,1 miljonu eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 3% jeb 23,8 miljoniem eiro lielāki nekā pagājušā gada pirmajos četros mēnešos. Darba samaksas fonds, pēc VID datiem, šogad pirmajos četros mēnešos pieauga par 5,7%, kas daļēji saistāms ar minimālās algas paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra no 700 eiro līdz 740 eiro, kā arī atsevišķu resoru atalgojuma pieaugumu publiskajā sektorā, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, norādīja ministrijā.