Atveseļojot Baltijas jūru, gadā varētu nopelnīt 32 miljardus eiro, norāda vides aizstāvji

© F64

Baltijas jūru esošajām valstīm būtu iespēja līdz 2030.gadam ik gadu nopelnīt papildu 32 miljardus eiro, ja tiktu atveseļota Baltijas jūras ekosistēma, aģentūru LETA informēja kampaņas "Spēks ir tīrā jūrā" koordinatore Līga Ivanova.

Pētījumā "Baltijas jūras biznesa plāns" arī secināts, ka šādā veidā būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs.

Pētījuma veicēji norāda, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi valstīs ap jūru. Ja situācija Baltijas jūrā netiks uzlabota, vides stāvoklis var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā izaugsmes tempi nebūs strauji un būs problemātiski izveidot jaunas darba vietas.

Lai Baltijas jūras reģions kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, eksperti rosina ieviest gudru tā pārvaldību, proti, visām Baltijas jūrā saimniekojošajām valstīm un nozarēm ir jāsadarbojas, jo būs 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs. Pēc ekspertu domām, būtu arī jānosaka stingrāku atbildību un jāsāk komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus, ietekmes.

Kā ieteikums ir diskusijās par kopīgu Baltijas jūras attīstības vīziju iesaistīt reģiona augstākās valsts amatpersonas un visas ministrijas.

Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis norāda, ka ietekme uz Baltijas jūru tikai pieaug un, valstīm attīstoties, likumsakarīgi pieaug arī jūrā saimniekojošo nozaru ambīcijas, kas izsmeļ jūras resursus. "Lai jūras labumus varētu izmantot arī nākotnē, nepieciešams tos gudri apsaimniekot, mazinot riskus un plānojot jūras pārvaldību. Nozarēm ir jāsēžas pie viena galda, jādiskutē un jāmeklē kompromisi savā starpā," pauž eksperts.

Šodien kampaņas pārstāvji viesojušies Saeimas Vides apakškomisijā, uzdāvinot simboliskus 32 miljardus eiro, ko būtu iespējams nopelnīt, rūpējoties par Baltijas jūras vidi. Deputātiem arī uzdāvināta Baltijas jūras karte, kur simboliski attēlota pārslogota Baltijas jūra.

Ekonomika

Valdības rosinātās izmaiņas Latvijas pensiju sistēmā mudinās 33 % iedzīvotāju domāt par papildu uzkrājumu veidošanu vai investīcijām, taču 24 % no tiem uzkrājumus vai ieguldījumus plāno veikt ārpus pensiju sistēmas, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja.

Svarīgākais