Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.
Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.
Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu.
Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.
Tādējādi darbinieki ar pušu vienošanās parakstīšanu tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā, jo viņiem netiek nodrošinātas Darba likumā paredzētās kompensācijas un aizsardzība, secināja arodbiedrības vadītāja.
Tāpat darbiniekiem nav skaidrots, kādas darbības ir jāveic, lai vēlāk varētu pretendēt uz likumā "Par darbinieku aizsardzību" darba devēja maksātnespējas gadījumā paredzēto pieteikumu apmierināšanu. Vienlaikus daļa darbinieku nonāk īpaši neaizsargātā situācijā, jo viņu darba vīzas ir piesaistītas darba līgumam, un uz šo brīdi viņi saņem pretrunīgu informāciju par viņu tiesībām un laiku, kas ļauj viņiem palikt Latvijā, informēja arodbiedrībā.
"SmartLynx Airlines" pārstāve Agija Kola-Kanca aģentūrai LETA norādīja, ka lielākā daļa darbinieku samaksu par nostrādāto laiku un uzkrāto atvaļinājumu pilnā apmērā ir saņēmusi, savukārt darbinieki, kas neparaksta pušu vienošanos, patlaban turpina darba attiecības. Viņa norādīja, ka tuvākajā laikā varēs sniegt informāciju par to, ar cik darbiniekiem ir pārtrauktas darba attiecības.
Kavasa skaidroja, ka lielākā daļa "SmartLynx" uzņēmumos strādājošo stjuartu un pilotu strādāja bez darba līguma, bet ar tā saucamajiem "pakalpojuma līgumiem" caur dažādām aģentūrām. "Šīs divas grupas ir visneaizsargātākās, kurām nepienākas nekas, izņemot tos, kuriem ir īsti darba līgumi. Oficiāli darba līgumi ir vairāk nekā 300 darbiniekiem, bet pārējie, kuri faktiski nodrošināja lidojumus, nav atlaižamo darbinieku sarakstā," viņa piebilda.
Kavasa norādīja, ka, parakstot vienošanos, darbinieks piekrīt tās nosacījumiem, un visa informācija par jebkādiem darba attiecību aspektiem tiek nodēvēta par komercnoslēpumu, kas neatbilst Komercnoslēpuma aizsardzības likumam un pasliktina darbinieka stāvokli Darba likuma izpratnē.
Arodbiedrības ieskatā nav pieņemami, ka darbiniekiem netiek izmaksātas visas viņiem pienākošās summas, un turklāt daļu summu, visticamāk, darbiniekam būs jāpieprasa maksātnespējas likumos noteiktajā kārtībā.
Kavasa uzsvēra, ka Darba likums paredz konsultācijas restrukturizācijas gadījumā un nosaka pienākumu darba devējam informēt arodbiedrības un konsultēties ar tām, lai novērstu dažādas neskaidrības un maksātnespējas gadījumā nodrošinātu darbinieku tiesības. Uzņēmums šo pienākumu nekad neesot pildījis.
Tādējādi asociācija aicina darbiniekus apzināties savas tiesības, izdarīt apzinātu un informētu izvēli par to, kā pārtraukt darba tiesiskās attiecības šajā situācijā, kad nav paredzami citi risinājumi uzņēmuma darbības pārtraukšanas dēļ.
Kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka "SmartLynx Airlines", kura pirmdien, 24. novembrī, pārtrauca darbību, īpašnieku maiņa īsi pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas rada daudz jautājumu.
Viņš norādīja, ka veids, kādā "SmartLynx Airlines" nonāca līdz darbības pārtraukšanai, kreditoriem ir jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pret iepriekšējiem akcionāriem.
"Redzams, ka ir mēģinājums nodalīt slikto aviokompāniju no labajām aviokompānijām. Vienu daļu nobankrotēt, lai pārējās varētu turpināt darbu," skaidroja Linkaits.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien, 26. novembrī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka attiecīgajam jautājumam ir pievērsies jau pirms vairākām nedēļām. "Jā, tas ir satraucoši. Mēs izmantojam visus tiesiskos elementus, lai uzraudzītu šo procesu un pievērstu pastiprinātu uzmanību atbildīgajām institūcijām," viņš sacīja.
Vienlaikus "SmartLynx Airlines Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA noliedza, ka darbības pārtraukšana būtu iepriekš izdomāta shēma, jo iepriekšējo īpašnieku pārvaldībā "SmartLynx" uzņēmumos šajā un iepriekšējā gadā tika ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Savukārt jaunajiem īpašniekiem bijuši konkrēti attīstības plāni, kurus dažādu apsvērumu dēļ nav bijis iespējams realizēt.