Bankas ekonomists: Ar smalkās pārtikas izejvielu cenām notiek "pilnīgs ārprāts"

Pārtikas cenas gada laikā gandrīz nav mainījušās (+0,8%), jau trešo mēnesi pēc kārtas pārtikas gada inflācija ir zem 1%. Taču ir lielas atšķirības dažādās pārtikas groza daļās, kas ilustrē pamatproduktu un luksusa patēriņa atšķirīgo stāstu, skaidro "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Maizes un graudu produktu cenas gada laikā nav mainījušās. Piens, siers un olas ir par 2,2% lētākas. Dārzeņi maksā par 0,1% mazāk nekā pirms gada. Eļļas kopumā gada griezumā ir dārgākas par 3%, bet te iezīmējas milzu starpība starp "dižciltīgo" olīveļļu (+34,2%) un pārējām, galvenokārt no sēklām iegūtajām salīdzinoši lētajām eļļām (mīnus 10,1%). Vēl pirms diviem mēnešiem bija gandrīz apstājies šokolādes cenu kāpums (+0,4%), bet tagad tas atsācies (+5,9%) un drīzāk vēl kļūs lielāks, reaģējot uz notikumiem biržās.

Pamatpatēriņa pārtikas cenas ir stabilas vai lejupejošas tāpēc, ka ražotājus un tirgotājus konkurence spiež patērētājiem atdot ieguvumus, ko viņiem devis enerģijas un izejvielu cenu kritums no 2022.gada otrās puses virsotnēm, norāda Strautiņš un piebilst, ka šis process turpināsies vēl ilgi. Taču vienlaikus "pilnīgs ārprāts" notiekot ar smalkās pārtikas izejvielu cenām. Gan apelsīnu sulas, gan kakao, gan olīveļļas cenas ir apmēram četras reizes augstākas nekā bija 2020.gada sākumā. Ekonomists skaidro, ka visos gadījumos iemesls ir neražas, kuras izraisījis sausums (kakao, olīvas), sausums un slimības (apelsīni). Šajos notikumos ar lielu ticamību var vainot klimata pārmaiņas.

Tāpat redzami klasiski piemēri tam, kā izejvielu cenu svārstības virzās cauri vērtības ķēdēm, skaidro Strautiņš. Reaģējot uz globālajām cenu līknēm, cukura inflācija veikalos 2023.gada janvārī sasniedza 86,2%. Tagad cukura cenas krīt (maijā mīnus 11,2%), bet saldumu cenas inerces dēļ vēl pieaug (+21,1%). Jo dārgāki produkti, jo tajos visumā ir lielāka darbaspēka izmaksu komponente - roku darbs, intelektuālais ieguldījums zinātnē, recepšu tapšanā, iepakojumā un citos faktoros, piebilst ekonomists.

Savukārt lielajai daļai pamatproduktu cenas biržās ir "normālas", norāda Strautiņš. Citiem vārdiem - ļoti tuvu ilgtermiņa vidējam vai arī augstākas, bet tomēr "ierakstās" ilglaicīgo vēsturisko tendenču līknēs. "S&P" GSCI pārtikas cenu indekss desmitgades vidējo eiro izteiksmē šobrīd pārsniedz par ceturto daļu, izmaiņas pēdējā gada laikā ir maznozīmīgas. Kvieši maksā gandrīz precīzi tikpat (243 eiro par tonnu), cik vidēji pēdējā desmitgadē (247 eiro). Vājpiena pulverim attiecīgie skaitļi ir 2534 un 2246 eiro. Tomēr ir arī atšķirīgi stāsti. Piemēram, sviests pēc krasā cenu krituma 2022./23.gada mijā kopš pērnā septembra atkal kļūst dārgāks, gandrīz uz pusi pārsniedzot desmitgades vidējo.