1.aug 2015
Stokholma, Zviedrijas galvaspilsēta, ir pārāk kosmopolītiska, lai izjustu zviedru būtību, kurā noteikti glabājas viņu priekšteču – vikingu – gars. Galvaspilsētas kosmopolītisms un imigrantu pārblīvētās priekšpilsētas padara vidi aukstu un bezpersonisku. Savukārt mazpilsētās daudz labāk var izjust zviedru sadzīvi, to, ar ko viņi elpo, kas viņiem patīk un kas ne tik ļoti. Sarkanbrūno koka mājiņu šarms iesilda daudz vairāk par vēsajām Skandināvijas vasarām, un klinšainajos mežos, šķiet, atbalsojas stāsti par troļļiem un vikingiem...