Zviedrija ceturtdien paziņoja, ka devusi atļauju gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībai tās ekonomiskās zonas ūdeņos.
"Pastāv risks, ka projekts ir pretrunā ar ES Enerģētikas savienības mērķiem un neatbilst piemērojamajām ES normām".
Neraugoties uz šaubām, Zviedrija norādīja, ka tā nespēj novērst cauruļvadu būvniecību tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Uzņēmējdarbības ministrs Mīkaels Dambergs norādīja - "pastāv risks, ka projekts ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienības mērķiem un neatbilst piemērojamajām ES normām".
Zviedrijas valdība ir saņēmusi solījumus, ka tiks aizsargāta "sensitīvā Baltijas jūras vide, kuģošana, ievērota jūrniecības un zvejas drošība".
Zviedrija norādīja, ka tā ir konsultējusies ar Somiju, kas nule kā pastiprinājusi projektu, un Dāniju, kas pieteikumu vēl izskata.
Vācija atļaujas jau ir iedevusi.
ASV un vairākas ES valstis iebilst pret "Nord Stream 2" un brīdina, ka Krievija līdz ar projekta īstenošanu iegūs ietekmes sviras Rietumeiropā.
Vairāku Rietumu uzņēmumu un Krievijas "Gazprom" konsorcijs, kas izveidots pretrunīgus vērtējumus izsaukušā projekta "Nord Stream 2" īstenošanai, maijā paziņoja, ka sāk sagatavošanas darbus Greifsvaldes līcī, Baltijas jūras Vācijas piekrastē.
Vācijas kanclere Angela Merkele aprīlī paziņoja, ka "Nord Stream 2" nav realizējams bez Ukrainas iesaistīšanās gāzes tranzītā.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicināja Vāciju atteikties no piedalīšanās "Nord Stream 2" izbūvē, norādot, ka tas veicinās blokādi pret Ukrainu.
"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro.