Zoodārzs

Rīgas Zoodārzā sākas ikgadēja rudens tradīcija - Zoozīļuks 2020, kad no 24.septembra līdz 11.oktobrim aicina skolēnus un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus piedalīties ozolzīļu vākšanas akcijā. Vislabākajiem ozolzīļu lasītājiem balvā bezmaksas zoodārza apmeklējums un ekskursija gida pavadībā.

Bijušais spēka vīrs Raimonds Bergmanis, pazīstamais dzīvnieku zinātājs Ingmārs Līdaka, Rīgas zoodarza direktors Rolands Greiziņš un ceļotājs Kārlis Bardelis piedalījās Galapagu bruņrupuču svēršanā Rīgas Zoodarzā.

Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam Covid-19 laikā negūto ieņēmumu kompensēšanai Rīgas domes pagaidu administrācija plāno piešķirt 420 000 eiro, liecina administrācijas gaidāmās sēdes darba kārtība.

Ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju valstī, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un tā filiāle „Cīruļi” Kalvenes pagastā divus mēnešus apmeklētajiem bija slēgti. Kopš 19. maija abas iecienītās atpūtas vietas atkal ir atvērtas, ievērojot drošības noteikumus Covid-19 dēļ. Vīruss gan nav koriģējis zoodārza iemītnieku ierasto dzīves ritmu, tostarp viņu saimi kuplinājuši daudzi jaundzimušie, taču Covid-19 krīze piebremzējusi zooloģiskā dārza tuvākās nākotnes attīstības plānus.

Rīgas zooloģiskais dārzs ziņo, ka Tropu mājā svētki - pasaules mazākajiem pērtiķīšiem pundurkalitriksiem nākuši pasaulē dvīņi.

Ko lāči dara, kad nav ciemiņu? Protams, spēlējas savā starpā. Iekārtojies ērtāk un vēro īsti lāciskas rotaļas.

Lai gan pavasarī un vasarā zooloģiskajos dārzos daudzviet pasaulē apmeklētāju netrūkst, koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ šobrīd teju viss apmeklētājiem ir slēgts. Tas ievērojami ietekmē arī iestāžu finansiālo situāciju, un zoodārzu vadītāji neslēpj, ka var nākties pieņemt ļoti drastiskus lēmumus.

Covid-19 pandēmijas krīzes dēļ Vācijas zoodārziem palīdzībai nekavējoties ir vajadzīgi 100 miljoni eiro, otrdien pavēstīja Zoodārzu apvienība.

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Juris Radzevičs (GKR) piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem

Rīgas pilsētas izpilddirektors un SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs kapitāldaļu turētājs Juris Radzevičs ceturtdien atbrīvoja no amata uzņēmuma valdi – Ingmāru Līdaku un Andri Morozovu –, jo viņi esot pieļāvuši teritorijas piesārņošanu un nesamērīgi augstas uzņēmuma vadības algas salīdzinājumā ar ierindas darbiniekiem.

No darba pašvaldības SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" valdē vakar atlaists gan tās priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, gan valdes loceklis Andris Morozovs (S).

Pēc tam, kad vairākas Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieces atklāti pastāstīja par zoodārza apmeklētāju neadekvāto uzmanību attiecībā pret dzīvniekiem, radās jautājumus, vai tiešām zoodārza apmeklētāji var apdraudēt dzīvniekus, kas tur dzīvo?

"Cilvēki mīļie... Es strādāju Zooloģiskajā dārzā tikai divas nedēļas, bet man jau ir viens biezs vārds sakāms," ierakstu iesāks Keita, kura vēlas pastāstīt zoodārza apmeklētājiem, kā uzvesties, apciemojot dzīvniekus.

Uz Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu pērn atvesti 316 dzīvnieki, kuri kopumā pārstāv 62 sugas, informēja zoodārza pārstāvji.

Saskaņā ar Austrumu kalendāru 2020. gads pasludināts par Baltās Metāla Žurkas gadu. Rīgas zooloģiskā dārza Tropu mājas naktsdzīvnieku ekspozīcijā mīt šādu gandrīz baltu, noslēpumainu Žurku saime. Tās ir neparastās Filipīnu mākoņžurkas, kas dabā sastopamas tikai Dienvidaustrumāzijā Filipīnu lielākajā Lusonas salā. Turklāt zoodārzā mītošais mākoņžurku pāris gadu mijā bija gatavs izrādīt atnākušos Ziemas nakšu apmeklētājus savam pirmajam kopīgajam veiksmīgi augošajam mazulim, kas pasaulē nācis pavisam nesen – 10. decembrī. Filipīnu mākoņžurka ir paliels grauzējs, kas sver 1,5-2 kg, bet ķermeņa garums sasniedz 30-50 cm. Šis balti pelēcīgais zvēriņš varētu patiešām daudziem likties simpātisks, jo, atšķirībā no citiem peļveidīgajiem grauzējiem, tam ir biezi apmatota 20-35 cm gara aste. Filipīnu mākoņžurkas nebrīves populācijas dzīvnieki tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), ko uztur Prāgas zoodārzs Čehijā. Tas tiek darīts ar mērķi, lai uzturētu kvalitatīvu nebrīves populāciju. Rīgas Zoodārza kolekcijā mākoņžurkas dzīvo jau 12 gadus un šeit ir dzimuši vairāki mazuļi. Daļa no tiem laika gaitā ir devušies uz citiem zooloģiskajiem dārziem.

Vācijas pilsētā Krēfeldē netālu no Nīderlandes robežas zoodārzā ugunsgrēks izpostījis pērtiķu mītni. Traģiskajā ugunsgrēkā bojā gājuši vairāk nekā 30 dzīvnieki, vēsta The Mirror

Rudajiem ķenguriem nācis pasaulē mazulis! Stāsts gan nav vienkāršs, rūpes par mazuli nācās uzņemties Rīgas Zoodārza darbiniekiem.

Arī rudens Rīgas Zoodārzā ir ražīgs, jo ne tikai pavasarī dzimst mazuļi. Šobrīd acīgākie apmeklētāji var redzēt mazuļus kaķu lemuriem, pundurkalitriksiem un Indijas dzeloņcūkām.

Piektdien, 18.oktobrī, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā tika svinīgi atklāta jaunā ekspozīcija "Āfrikas savanna", kurā īpašā kompleksā vienkopus var iepazīt trīs sugu antilopes, zebras un zoodārza jaunākos iemītniekus - geladas pērtiķus. "Vēlos pateikties tiem, kas ieguldīja savu darbu šīs jaunās ekspozīcijas veidošanā. "Āfrikas savanna" ir mūsu lepnums, un tās atklāšana ir nozīmīga ne tikai zoodārzam, bet arī visai pilsētai. Turpināsim darbu pie zoodārza attīstības un šis nebūs pēdējais objekts, kas priecēs rīdzinieku un pilsētas viesu acis," uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova. Rīgas zoodārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka atzina, ka šis brīdis ir gaidīts trīs gadus un izdarīts ļoti liels darbs. "Tagad gaidīsim šī darba augļus. Savanna vēl kādu gadu būs mainīga, kamēr dzīvnieki sapazīsies un pērtiķi pārcelsies uz savu salu," norādīja I. Līdaka. Jaunās ekspozīcijas aizņem gandrīz desmito daļu Rīgas zoodārza teritorijas (1,7 ha), un jau pavasarī tā tiks apvienotas ar 2007. gadā uzbūvēto Žirafu mītni un pastaigu laukumu vienotā Āfrikas savannas dzīvnieku aploku kompleksā, kurā vienkopus ganīsies zebras, žirafes un divu sugu antilopes. Atsevišķi ir izvietotas pērtiķu un mazo antilopju dikdiku mītnes. Sarežģīto mītņu un aploku kompleksu projektēja pilnsabiedrība "Re-Arta", bet būvniecības darbus pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma divu gadu laikā paveica pilnsabiedrība "BBA un Tilts". Kopējās būvdarbu izmaksas bija aptuveni 3,1 miljons eiro. Daļu šīs summas (400 000 eiro) ieguldīja Latvijas valsts, bet pārējo - Rīgas pašvaldība.