Harkivas zoodārzs atrodas starp frontēm; dzīvnieki pat mēģina paši sevi nogalināt
Krievijas karavīru dēļ mirst ne tikai Ukrainas iedzīvotāji, bet arī reti sastopami dzīvnieki. Ekozooparks Harkivā atrodas tieši karadarbības zonā. Daudziem dzīvniekiem no bailēm un šāvienu radītajiem trokšņiem apstājas sirds, raksta portāls "ReTV".
Ukraiņu labestībai nav robežu - riskējot ar savu dzīvību, kad apšaudes laikā uz savām rokām nesa vēl izdzīvojušo lauvas un tīģerus. Kā tas notika?! ReTV stāsta žurnālists un dzīvnieku tiesību aizstāvis Igors Pospajko: “Dzīvnieku ekoparks atrodas tieši pa vidu starp okupantu un mūsu valsts aizstāvju frontēm. Dzīvnieki ir starp šāvienu ugunīm. Raķetes mētājas voljēros un uz zemes. Situācija tur ir šausmīga.”
Okupācijas laikā Krievijas militāristi apšaudīja parku ar mīnmetējiem un citiem ieročiem. Mira arī divi parka darbinieki, kurus nošāva brīdī, kad baroja dzīvniekus. Nogalināti unikālu dzīvnieku sugu pārstāvji - lamas, kazas, orangutāni. Dzīvnieku tiesību aizstāvis arī stāsta, ka okupanti esot paņēmuši izbēgušajiem dzīvniekiem saziedoto pārtiku un ābolus. Paši dzīvnieki, izdzirdot šāvienus, esot paši arī mēģinājuši sevi nonāvēt. “Dzīvnieki mira ne tikai no tā, ka apstājās sirds, bet arī no stresa. Bija daudz tādu pārnadžu, kuri aiz bailēm sitās pret voljēru un paši sevi nonāvēja,” saka Igors Pospajko.
Tieši tāpat kā cilvēki, arī lielie plēsēji haotiski skraida, nezinādami, kur patverties no nāves. Igors Pospajko: “Pumām, tīģeriem un baltajiem leopardiem bija arī spontānie aborti šaušanas dēļ. Būros vēl atrodas nedzimušie miruši mazuļi.”
Mazākos dzīvniekus evakuēt izdevās ātri, pirmajās kara dienās, taču ar plēsējiem un lielajiem ragainajiem dzīvniekiem bija daudz sarežģītāk. Tikai pirms pāris dienām brīvprātīgajiem izdevās sagādāt nepieciešamo tehniku dzīvnieku pārvešanai. Dzīvniekus iemidzina un ievieto speciālā transportā.
Aktīvisti pie Kijivas izveidojuši patversmi, uz kuru ved karā cietušos dzīvniekus no visas Ukrainas. Natālija Popova ir viena no vairākiem cilvēkiem, kuri uzņem četrkājainos un par tiem rūpējas. Viņa saka - katru reizi lūkojoties gan cilvēka, gan lauvas acīs, viņa redz milzīgas bailes un izmisumu. “Kad ierodies kādā dzīvnieku mītnes vietā un redzi dzīvos dzīvniekus esam blakus līķiem, tas ir šausmīgs skats. Ir bail pat skatīties viņiem acīs,” saka Natālija Popova, dzīvnieku tiesību aizstāve.