Sāksim ar to, ka Valmieras novada pašvaldība sākusi arheoloģisko izpēti dabas liegumā un svētvietā «Zilaiskalns». 1998. gadā Zilamkalnam piešķirts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss «Zilais kalns ar Upurakmeni – kulta vieta un viduslaiku kapsēta», savukārt 2006. gadā ar Kocēnu pagasta domes lēmumu kalnam tika piešķirts vietējās svētvietas statuss. Pašlaik, veicot arheoloģisko priekšizpēti plānotajai jauna skatu torņa būvniecībai Zilākalnā, SIA «Arheoloģiskā izpēte» arheologi atraduši sešus cilvēku apbedījumus, kas saistāmi ar 16.–17. gadsimta kapsētu. Cilvēku kauli uzieti arī iepriekš. Zilākalnā līdz 18. gadsimtam ir apbedīti mirušie. Tie guldīti ar kājām uz austrumiem, kas liecina par tā laika apbedīšanas tradīcijām.
Valmieras novada pašvaldība, īstenojot projektu "Antropogēnās slodzes samazināšana un kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana dabas liegumā "Zilaiskalns"", sākusi arheoloģisko izpēti dabas liegumā un svētvietā "Zilaiskalns", aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Reiz Zilākalnā 1960.gadā uzbūvētais ūdenstornis nodrošināja ūdensapgādi ciema iedzīvotājiem un uzņēmumiem, taču 21.gadsimta sākumā apklusa, pacietīgi gaidot kādu, kas tam piešķirs jaunu elpu, lai tajā atkal mājotu dzīvība. Mūsdienās, kad arvien populārāks kļūst industriālais mantojums, Zilākalna ūdenstornis vēris durvis apmeklētājiem jaunā veidolā kā kultūrvēstures un apmeklētāju centrs - ZTornis.