Svētvietā "Zilaiskalns" plānots uzbūvēt skatu torni un radīt veselības maršrutu

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Valmieras novada pašvaldība, īstenojot projektu "Antropogēnās slodzes samazināšana un kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana dabas liegumā "Zilaiskalns"", sākusi arheoloģisko izpēti dabas liegumā un svētvietā "Zilaiskalns", aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Projekts paredz demontēt esošo ugunsnovērošanas torni un uzbūvēt publiski pieejamu skatu torni. Plānota arī teritorijas labiekārtošana antropogēnās slodzes mazināšanai un veselības maršruta izveide, kā arī dabas liegumā esošo ceļu, taku un stāvlaukuma segumu sakārtošana. Projektā plānoti arī biotopu aizsardzības un kvalitātes uzlabošanas pasākumi - nogāžu un gravu mežu un boreālo mežu saglabāšanai.

Pašvaldībā skaidro, ka arheoloģiskās priekšizpētes mērķis ir pārbaudīt, vai izpētes teritorijā neatrodas arheoloģiskās liecības par cilvēku apbedījumiem, kas jaunā skatu torņa būvniecības laikā varētu tikt neatgriezeniski iznīcinātas.

Priekšizpētes laikā paredzēts atsegt trīs pārbaudes laukumus vietās, kur būtu lielākā cilvēku apbedījumu atsegšanās iespējamība. Tie atrodas plānotā skatu torņa laukuma galējos stūros, vistālāk no esošajiem betona pamatiem.

SIA "Arheoloģiskā izpēte" arheologi izpētes darbus sāka šā gada 18.oktobrī. Laukumu virskārta tiks noņemta ar traktortehniku, kas, atsedzoties arheoloģiskām liecībām, tiks nomainīta ar roku darbu. Izpēti plānots veikt līdz neskartai pamatgruntij. Laukumu izmēri un konfigurācija var mainīties atkarībā no situācijas dabā un arheoloģiskajiem atsegumiem laukumā. Ja tiks atsegti cilvēku apbedījumi, tie pēc izpētes darbu beigām tiks pārapbedīti pašvaldības kapsētas teritorijā.

1998.gadā Zilamkalnam piešķirts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss "Zilais kalns ar Upurakmeni - kulta vieta un viduslaiku kapsēta", savukārt 2006.gadā ar Kocēnu pagasta domes lēmumu kalnam tika piešķirts vietējās svētvietas statuss. Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas liegums "Zilaiskalns" dibināts 2004.gada meža biotopu - nogāžu un gravu mežu un boreālo mežu saglabāšanai 118 hektāru platībā. Dabas liegums iekļaujas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Projekta "Antropogēnās slodzes samazināšana un kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana dabas liegumā "Zilaiskalns"" īstenošana plānota laikā no šā gada 1.maija līdz 2023.gada 31.oktobrim.

Plānotās projekta kopējās izmaksas ir 728 962 eiro. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 422 794 eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums 359 375 eiro, kas ir 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām, valsts budžeta dotācija 15 855 eiro, kas ir 3,75% no kopējām attiecināmajām izmaksām, pašvaldības līdzfinansējums 47 564 eiro, kas ir 11,25%, projektā plānotās neattiecināmās izmaksas ir 306 168 eiro, kas tiks segtas, piesaistot Valsts kases aizņēmuma finansējumu.

LETA jau vēstīja, ka 2020.gada vasarā Kocēnu novada domes uzdevumā SIA "Arheoloģiskā izpēte" arheologu grupa dabas lieguma un svētvietas "Zilaiskalns" teritorijā esošajā Imanta kalniņā uzsāka arheoloģiskās izpētes darbus, lai noskaidrotu, vai plānotās skatu platformas būvdarbu zonā atrodas apbedījumi vai citas arheoloģiskas vērtības.

Tolaik arheoloģiskās izpētes darba ziņojumā tika norādīts, ka plānotās skatu platformas būvniecības vietā pētītajos laukumos arheoloģiskas liecības par cilvēku apbedījumiem nav konstatētas.

Kocēnu novada dome, īstenojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstība (ELFLA) līdzfinansētu projektu "Dabas lieguma un svētvietas "Zilaiskalns" infrastruktūras uzlabošana", 2020.gadā plānoja izbūvēt skatu platformu ar barjeru kalna stāvākās un bīstamākās nogāzes malā, kā arī uzstādīt informatīvo stendu pie takas, kas ved no Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra uz kalna virsotni.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.