Pat tad, ja šajos svētkos nebūs tik daudz dāvanu zem eglītes kā ierasts vai izpaliks ciemošanās pie radiem, šie joprojām var kļūt par Ziemassvētkiem "ar lielo burtu", šādu viedokli pauda Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskaps Kaspars Šterns.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem Rīga un Tallina strīdējās par to, kura pilsēta būtu uzskatāma par Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu. Tallinieši apgalvoja, ka pie viņiem pirmā Ziemassvētku eglīte iedegta 70 gadus agrāk nekā Rīgā – 1441. gadā…
Ceturtdien no dienvidrietumiem Latviju šķērsos nokrišņi, galvenokārt gaidāms slapjš sniegs, daudzviet snigs stipri. Visvairāk nokrišņu būs svētvakarā, nakts gaitā to daudzums mazināsies, prognozē sinoptiķi.
Ziemassvētku sajūta vienmēr bijusi ne tikai piparkūku smaržā un priekā par skaisti rotātu eglīti, bet arī Ziemassvētku tirdziņu īpašajā atmosfērā. Šogad arī viss notiek, taču nedaudz citādi - Ziemassvētku gadatirgus notiek virtuāli tiešsaistē. Šo ideju izlolojusi un īstenojusi labdarības organizācija "Dr. Klauns".
Jau iepriekš karaliene paziņoja, ka šogad svētkus aizvadīs citādāk. Ierastais izbaukums atcelts, lai paliktu kopā ar princi Filipu Vindzoras pilī, kurā viņi kopš karantīnas martā pavada ļoti daudz laika.
Šogad Ziemassvētkos Latvijas Televīzija aicina ikvienu palikt un svinēt mājās. Tādēļ savā Ziemassvētku programmā LTV sagatavojusi filmas, koncertus un citas pārraides visai ģimenei. Ziemassvētku vakarā būs unikāla iespēja noskatīties Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta izrādi "Riekstkodis", tāpat LTV attālināti ļaus vērot dievkalpojumus, kas svētku laikā daudziem ir īpaši svarīgi, dokumentālu un aizkustinošu stāstu par fonda "Nāc līdzās!" jauniešiem un vairākas ģimenes filmu televīzijas pirmizrādes.
24.decembrī Latviju no dienvidrietumiem šķērsos jauna nokrišņu zona, kas daudzviet var atnest ilgstošu snigšanu, vietām arī stipru snigšanu, liecina jaunākā meteoroloģiskā informācija.
Šogad saistībā ar pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem daudziem svētkos nesanāks klātienē satikt draugus, ģimeni, vecvecākus un vecākus. Kā nesaskumt par nošķirtību un rast svētku noskaņu?
Līdz Ziemassvētkiem vēl ir pavisam nedaudz laika, kas paskries nemanot. Lai neatliktu svētku noskaņas radīšanu uz pēdējo brīdi, jau tagad mājās var radīt Ziemassvētku burvību. Kādas tendences šogad uzrunās minimālisma, klasicisma, pasaku romantikas vai īstas greznības cienītājus, stāsta kategorijas vadītāja Līva Briede.
Ziemassvētki un gadu mija jau tepat aiz stūra – no skapja dzīlēm tiek izvilktas gaismiņu virtenes, sasildīties palīdz elektriskie sildītāji un cepeškrāsnis gatavas garda mielasta pagatavošanai. Šogad mājas ir kļuvušas ne tikai par vietu, kur atpūšamies un svinam svētkus, bet arī par darba kabinetu un skolas solu. Lai ikdienā viss ritētu pēc plāna, mums nepieciešama elektrība – un arī zināšanas, kā ar to pareizi rīkoties.
Pandēmija šogad veikusi korekcijas ne tikai ikdienas gaitās, bet arī Ziemassvētku svinību plānos, liekot daudziem pārskatīt dāvanām un citiem tēriņiem paredzēto budžetu. Luminor bankas rīkotā Brīvdabas muzeja e-gadatirgus pārstāve Liene Paidere stāsta, ka šogad tā vietā, lai pirktu jaunus dāvanu iesaiņojumus, var iztikt ar to, kas jau ir mājās. Tas ne tikai palīdzēs ietaupīt, bet veicinās arī radošumu kā pieaugušiem, tā arī bērniem.
2020. gada Ziemassvētku laiks ieies vēsturē kā ļoti dīvains. Par svētku galveno simbolu kļuvušas sejas maskas, bet pulcēšanās ierobežojumi un prasības pēc distancēšanās nolaupa kopības izjūtu, par ko kaut kur noteikti ļauni smejas Grinčs. Daudzās valstīs atcelti svētku dievkalpojumi vai vismaz būtiski ierobežots to apmeklētāju skaits, nedarbojas Ziemassvētku tirdziņi. Ziemassvētku vecīši nedodas apdāvināt bērnus, bet pie pilsētu galvenajos laukumos uzslietajām izrotātajām eglēm novietoti plakāti ar atgādinājumiem par piesardzības pasākumiem Covid-19 ierobežošanai.
Populārākās Ziemassvētku tradīcijas Latvijā ir apdāvināšanās (dāvanas saviem mīļajiem pasniedz 60% valsts iedzīvotāju), eglītes rotāšana (54%) un svētku mielasta baudīšana (42%). IInterjera dizainers Dariuss Rimkus un televīzijas raidījumu vadītāja un ilgtspējīga dzīvesveida atbalstītāja Kristīne Garklāva dalās idejās, kā ievērot tradīcijas un iepriecināt tuvākos cilvēkus dabai draudzīgā veidā.
Aiz dāvanām un cienastiem svētku galdam, otra lieta par kuru interesējas daudzi Ziemassvētkos - vai tie gaidāmi balti jeb, vai šī gadalaika svētkos noskaņu papildinās sniega sega aiz loga. Pazīstamais sinoptiķis Toms Bricis skaidro, vai šajos svētkos sniegu sagaidīsim un vai tā nākotnē tomēr būs aizvien retāka "parādība".
Svētku laikā Valmierā notiks brīnumu lietas - taciņās, parkos, Gaujas krastos un dažādās iecienītās pastaigu vietās būs paslēpušies vairāki maršruti. Kāds būs pieņēmis Ziemassvētkiem un Jaungadam piestāvošu apveidu, kāds atklās tautas dziesmu gudrības, cits aicinās izpildīt interesantus uzdevumus, vēl kāds rosinās baudīt skaistu noskaņu.
Šogad svarīgāk nekā citus gadus ir savlaicīgi izdomāt, kā rotāt svinību galveno norises vietu – svētku galdu. Interjera dizaineri ierosina šogad sevi un savus pašus tuvākos iepriecināt ar vakariņām pie skaisti rotāta galda, atvēlot vietu arī tiem, kuri viesībām pievienosies attālināti.