Parlamentārietis un bijušais "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, sniedzot liecību Augstākajā tiesā (AT) izskatāmajā lietā par vēlēšanu rezultātu pilnīgu vai daļēju atcelšanu Latgalē, šodien norādīja uz vēlētāju brīvo gribu, dodoties balsot 12.Saeimas vēlēšanās.
Topošās koalīcijas partneri - "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - šodien beidzot vienojās par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā.
Latvija apsveic Ukrainu ar veiksmīgajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām 26.oktobrī, kas, neraugoties uz saspringto situāciju atsevišķos Ukrainas austrumu reģionos un Krimas nelikumīgo aneksiju, kopumā noritējušas saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem vēlēšanu standartiem. EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR) savā novērošanas misijas sākotnējā novērtējumā atzīmē, ka tās ir nozīmīgs solis, Ukrainai nodrošinot demokrātisku vēlēšanu norisi atbilstoši tās starptautiskajām saistībām.
Ukrainas pilsoņi vakar balsoja parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kurās uzvara tiek prognozēta proeiropeiskajiem spēkiem. Vēlēšanas nav izdevies sarīkot Krimā, kā arī prokrievisko separātistu kontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu apdzīvotajās vietās, taču starptautiskie novērotāji jau paziņojuši, ka tas nenozīmē, ka var apšaubīt vēlēšanu leģitimitāti. Ukrainā ir jauktā vēlēšanu sistēma, un Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka provizoriskie rezultāti būs zināmi vien trešdien pievakarē vai ceturtdien no rīta.
Ukrainas parlamenta vēlēšanās līdz pusdienas laikam nobalsojuši vismaz 19,5% vēlētāju, paziņojusi Vēlēšanu komisija, balstoties uz datiem par 96 no 198 vēlēšanu apgabaliem.
Latvijā dzīvojošie ukraiņi uz vēlēšanām nāk labprāt un līdz plkst.11 savas balsis bija atdevuši ap 15% no visiem balsstiesīgajiem ukraiņiem Latvijā, aģentūra LETA uzzināja Ukrainas vēstniecībā.
Svētdien paredzētajās parlamenta vēlēšanās Ukrainā lielākie panākumi tiek prognozēti tiem politiskajiem spēkiem, kuri iestājas par ciešāku integrāciju Eiropā – jo vairāk tāpēc, ka tradicionāli prokrieviski noskaņotajā Krimā, kā arī daudzviet Doņeckas un Luhanskas apgabalos vēlēšanas nebūs iespējams sarīkot. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka samērā pārliecinošu uzvaru gūs prezidenta Petro Porošenko bloks, tomēr ir lielas šaubas, vai tas vienatnē spēs izveidot nākamo valdību.
Lielāku haosu kā trīs gadu ilgo „Vienotības” vadīto veselības jomu Latvija nav pieredzējusi kopš mēra (domāta slimība, nevis pilsētas vadītājs) un Ivana Bargā laikiem.
Lai gan provizoriskie 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka visvairāk vietu ieguvusi partija "Saskaņa", tā jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi par sešām deputātu vietām mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, ko politologi skaidro dažādi, tostarp ar nespēju ietekmēt lēmumus nacionālā līmenī.
Partijas "Latvijas attīstībai" līderim Einaram Repšem ir ļoti žēl, ka turpmākos četrus gadus netiks īstenots partijas piedāvājums veselības aprūpes reformā, jo šī problēma ir visvairāk sasāpējusi. Šādi Repše komentēja provizoriskos vēlēšanu rezultātus.
Intervija ar partijas Vienoti Latvijai līderi Aināru Šleseru par viņa skandalozo interviju radiopārraidē Suņu būda, par to, kāpēc viņš cenšas atgriezties politikā, kāpēc Vienotības «veiksmes stāstu» uzskata par «neveiksmes stāstu» un kādu redz Latvijas nākotni.
Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veido četras partijas – Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija „Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partija.
“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Kāpēc nāk atpakaļ politikā tie, kuri no tās reiz izstumti? Tie ir cilvēki, kas pratuši iekārtot savu dzīvi arī pēc atlaistās 10. Saeimas. Viņiem ir labs komforta, karjeras un finansiālais statuss.