Politisko intrigu rezultātā valdošā koalīcija šodien ir nonākusi pussoli tuvāk pajukšanai. Šīsdienas norises parlamentā izvērtās par vienu pēdējā laika spilgtākajām politiskā teātra izrādēm, kas virspusēji rada iespaidu par drīzu valdības pajukšanu, savukārt iekšēji vēl tiek pieļauti arī vairāki citi scenāriji.
Valdošās koalīcijas politiķi patlaban pagaidām nevar vienoties par kvotu apmēru, ko nākamgad varētu noteikt uzturēšanas atļaujām par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.
Valdības nestabilitāte kā domino kauliņus šūpo arvien nākamos ministru krēslus. Robertam Ķīlim un Žanetai Jaunzemei Grendei var sekot arī Vjačeslavs Dombrovskis un Ilze Vinķele, kuru galvas, lai arī pagaidām tiek saudzētas, tomēr kļuvušas par lielāko politisko spekulāciju objektiem.
Reformu partijas un Nacionālās apvienības izveidotais duets pret Vienotību un tā radītais troksnis cīņā par budžeta līdzekļu sadali, opozīcijas acīs tāda priekšvēlēšanu izrāde vien ir.
Valdība šodien konceptuāli atbalstījusi vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem un vienojās par pamatu izmantot Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto darbaspēka nodokļu samazināšanas modeli, kas paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi nākamgad saglabāt esošajā apmērā jeb 24%.
Vairāki valdības pārstāvji jūtas nenovērtēti, un, viņuprāt, ministru atalgojums Latvijā esot neadekvāti zems – tam jābūt divas vai trīs reizes lielākam. Finanšu ministrs Andris Vilks pat izpaudies, ka par šādu darbu uz rokas jāsaņem 3500 latu.
Lielākā daļa no Neatkarīgās aptaujātajiem ministriem uzskata, ka ministru atalgojums Latvijā nav adekvāts un tāpēc tas ir jāpalielina. Tomēr konkrētu algas apmēru, kas, pēc viņu domām, būtu adekvāts par ministra darbu, lielākā daļa kautrējās izpaust.
Pašvaldības, darba devēji, tirgotāji, arodbiedrības – lai gan Ministru kabinets vēl tikai gatavojas sākt nākamā gada valsts budžeta veidošanu, tomēr sociālie partneri jau tagad sākuši bažīties par viņu viedokļa ignorēšanu.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) prombūtnes laikā nākamnedēļ valdības sēde nenotiks, aģentūru LETAinformēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Izrādās, ne tikai 1975. gadā izveidotās Līgatnes dabas takas atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas skatījumā ir kas neparedzēts. Kultūra ministrijai neparedzēti uzradusies jau 30 gadus kā mirušā dzejnieka Ojāra Vācieša kapavieta.
Šodien un rīt Eiropas Savienības dalībvalstu līderi Briselē tiekas sanāksmē, kuras priekšplānā izvirzīta skaudra atziņa – ilgstoša taupība ir Eiropu novedusi pie milzīga bezdarba un ekonomiskās recesijas.
No šodienas tiks sāktas Ministru kabineta sēžu pārraides tiešsaistē, nodrošinot iespēju ikvienam interesentam Latvijā un pasaulē sekot līdzi valdības lēmumu pieņemšanas procesam, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Valsts augstāko amatpersonu pasivitāte cilvēktiesību un labas pārvaldības pārkāpumu novēršanā sekmē sabiedrības un valsts varas atsvešināšanos un cilvēku neticību valstij un tās attīstībai, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Vairāki ministri pagājušajā gadā ir iegādājušies un pārdevuši automašīnas, veikuši darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, daži palielinājuši savus ienākumus, bet citiem tie nedaudz samazinājušies, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotās amatpersonu deklarācijas.
Valsts kanceleja sadarbībā ar NVO un stratēģiskajiem partneriem izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ieviest jaunu sabiedrības līdzdalības veidu - diskusiju dokumentus valdības lēmumu pieņemšanas procesā.
Administratīvā rajona tiesa aizliegusi Latvijas valdības ministriem lietot Ministru kabineta galvenās kāpnes, jo viņi «varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus».
Šodien pirms valdības sēdes vairāki ministri vienosies kopīgā rīta rosmē, tādējādi pievēršot uzmanību sirds veselībai, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Ilze Pavlova.
Lai gan vēlētāji atbalsta ieceri palielināt premjera pilnvaras valdības portfeļu sadalē, politiķi ir pārliecināti, ka Latvijā ieviest šādu sistēmu ir neiespējami.