Prezidents izbrāķē Vienotības kandidātus
Vienotība, izvirzot trīs premjera amata kandidātus, iešāvusi sev kājā. Valsts prezidents Andris Bērziņš gaida pieredzējušu ministru veidotu valdību, kura gūs pārliecinošu Saeimas vairākuma atbalstu.
Viņš arī uzskata, ka šie kandidāti nav labākie, kurus Vienotība var piedāvāt. Savukārt «pārliecinošā atbalsta» garants – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – minstinās teikt jāvārdu dalībai valdībā, līdz nebūs zināms nākamās valdības veidotājs.
Vāji kandidāti
Vienotība kā vienlīdzīgus premjera kandidātus izvirzīja Krišjāni Kariņu, Arti Pabriku un Intu Dālderi.
Trešdien, noslēdzot pirmo sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām partijām, A. Bērziņš paziņoja, ka pagaidām izlēmis neizvirzīt nevienu no Vienotības nosauktajiem premjera amata kandidātiem.
«Prezidents ir diezgan skaidri pateicis – viņš gaida, ka Vienotība virzīs savus stiprākos cilvēkus, un viņam nav pārliecība, ka šobrīd izvirzītie ir stiprākie kandidāti,» skaidro prezidenta padomniece Līga Krapāne. Tāpēc A. Bērziņš aicina partijas turpināt savstarpējās sarunas un rast spēcīgāku valdības vadītāja kandidātu.
Prezidents norāda, ka viņš atbalsta «profesionālu un pieredzējušu ministru veidotu kabinetu, kurš vienlaikus saņemtu pārliecinošu Saeimas vairākuma atbalstu un varētu nekavējoši sākt risināt valstij aktuālos jautājumus».
Āboltiņu atdot negrib
No A. Bērziņa paziņojuma un L. Krapānes skaidrotā izriet, ka prezidents rūpīgi sekos arī nākamā Ministru kabineta veidošanai un, ja pamanīs, ka premjera kandidāts ministrijas starp partijām sadalījis kādas vienošanās dēļ vai kāds no ministriem neatbildīs prezidenta noteiktajiem profesionalitātes standartiem, viņš «patur tiesības atsaukt Ministru prezidenta kandidātu vēl pirms balsojuma Saeimā».
Pēc prezidenta atteikuma saņemšanas bumba atkal ir Vienotības laukuma pusē, un, neraugoties uz publiski pausto, ka rezervistu soliņš viņiem ir pietiekami garš, šobrīd vieglāk ir pateikt, kurus no redzamākajiem biedriem partija nenosauks.
Neoficiālās sarunās tiek minēts, ka A. Bērziņš pie valdības stūres labprāt redzētu Saeimas priekšsēdētāju un Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu, taču pati partija par šādu variantu nav sajūsmā, jo uzskata, ka līdz ar viņas aiziešanu uz valdību tiktu vājināta partija.
Starp iespējamiem kandidātiem tagad tiek ierindots arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs un Vienotības valdes locekle, bijusī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Taču par nākamā kandidāta izvirzīšanu Vienotība varētu lemt pēc konsultācijām ar A. Bērziņu.
ZZS nogaida
Vēl nezinot, ka A. Bērziņš Vienotībai sagatavojis kurvīti, tā trešdien tikās ar ZZS, lai apspriestu potenciālo sadarbību valdībā. Savienība apliecināja, ka konceptuāli ir ar mieru piedalīties jaunās valdības veidošanā. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka pašreiz nav iespējams sniegt konkrētu atbildi, jo nav zināms prezidenta izvirzītā premjera vārds un tā valdības veidošanas redzējums.
A. Brigmanis gan noraidīja teorijas, ka ZZS dalība valdībā būtu atkarīga no tai piedāvātajiem amatiem, no kuriem daži nākamgad izpelnīsies ne to pozitīvāko sabiedrības uzmanību. «Nezinu, kā būs ar Liepājas metalurgu, airBaltic un elektroenerģijas tarifiem, bet vainīga [sabiedrības acīs] būs valdība kā viens veselums, dažas atsevišķas ministrijas daudz necels [ZZS] svaru,» saka A. Brigmanis.
S. Āboltiņa stāsta, ka tikšanās laikā ZZS pārstāvji nepārprotami likuši saprast, ka iesaistīties valdībā tie neraujas, bet bijuši ļoti ieinteresēti, vai kopējas valdības veidošanas gadījumā uz sadarbību savienība var cerēt arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Un šādu solījumu ZZS saņēma. Arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām Vienotība saredzot plašu labēju centrisko politisko spēku koalīciju, līdz ar to piedāvājums par sadarbību valdībā tiekot izteikts uz ilgāku laiku.
Šādi Vienotība iecerējusi neitralizēt Saskaņas centru, kas saskaņā ar Vienotības līderu redzējumu centīsies iekarot Saeimu, sadarbojoties ar Einara Repšes radīto Latvijas attīstībai un Vienoti Latvijai, par kuras vadītāju, visticamāk, šonedēļ kļūs Ainārs Šlesers.