Pamatā vāciski runājošajā Bolcāno-Alto Adidžes autonomajā provincē Itālijas ziemeļos pieaug separātiski noskaņojumi, un pirms maijā gaidāmajām municipālajām vēlēšanām arvien lielāku popularitāti bauda partija "Dienvidtiroles brīvība" (STF), kas iestājas par apvienošanos ar Austriju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilst Veselības ministrijai par priekšlikumu ārstiem noteikt prasību obligāti spēt sazināties divās svešvalodās. Arodbiedrība šo prasību sauc par pārspīlētu. Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka prasība zināt svešvalodas jau ir noteikta standartā un to neviens negrasās atcelt.
Vācu valoda ir ne tikai dzejnieku un domātāju izteiksmes līdzeklis, bet arī ļoti nozīmīga biznesa valoda. To apliecina nesen aizvadītā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) aptauja, kas tika veikta sakarā ar Latvijā pirmo reizi gaidāmajām Vācu valodas dienām (17.-19.10.2017.).
Jau 20. gadu Latvijas skolēni izmanto iespēju nokārtot vācu valodas II pakāpes diplomeksāmenu, bet kopš 2012. gada – arī pirmās pakāpes. Aktīvāko pulkā ir Rīgas Valsts vācu ģimnāzija: kopumā 600 šīs skolas absolventu ir saņēmuši I un II pakāpes diplomu (saīsināti dēvētu par DSD), kas ļauj iestāties jebkurā Vācijas augstskolā, nekārtojot vācu valodas pārbaudījumu.
Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk vēlas apgūt trīs svešvalodas - angļu, vācu un spāņu. Nākamās populārākās valodas ir norvēģu un zviedru valodas, liecina starptautiskā mācību centra New Horizons veiktās aptaujas rezultāti.