Pamatā vāciski runājošajā Bolcāno-Alto Adidžes autonomajā provincē Itālijas ziemeļos pieaug separātiski noskaņojumi, un pirms maijā gaidāmajām municipālajām vēlēšanām arvien lielāku popularitāti bauda partija "Dienvidtiroles brīvība" (STF), kas iestājas par apvienošanos ar Austriju.
Kalnainajā reģionā gandrīz viss ir dubultā - skolas, ielu nosaukumi, politiskās partijas un laikraksti -, jo viss tiek dalīts starp vācu un itāļu lingvistiskajām kopienām.
Tas attiecas pat uz provinces nosaukumu. Vāciski tā tiek dēvēta par Dienvidtiroli, bet itāliski - par Alto Adidži.
Reģions savulaik atradās Austroungārijas impērijas sastāvā, taču pēc Pirmā pasaules kara tika nodots Itālijai un Benito Musolīni fašistiskās diktatūras laikā tika veikti mēģinājumi provinci piespiedu kārtā itāliskot.
Lai gan pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Roma reģionam piešķīra plašu autonomiju, daudzi joprojām lolo sapni atdalīties no Itālijas.
2023.gada reģionālajās vēlēšanās SRF guva ievērojamus panākumus un ierindojās trešajā vietā. Tagad vairums aptauju liecina, ka municipālajās vēlēšanās partija varētu iegūt otro vietu.
2007.gadā Evas Klocas dibinātā nacionālkonservatīvā partija vairākkārt aicinājusi sarīkot referendumu, lai sasniegtu savu galveno mērķi - atdalīšanos no Itālijas un apvienošanos ar Austriju.
Partijas pašreizējais līderis Svens Knols par prioritāti izvirzījis dubultpilsonības pieļaušanu vāciski runājošajiem dienvidtiroliešiem.
Pēdējais nopietnais mēģinājums sasniegt šo mērķi bija 2020.gadā, kad Austrijas labējā valdība nāca klajā ar ideju piedāvāt dienvidtiroliešiem austriešu pases, taču pēc Itālijas valdības sašutuma šī iecere tika atmesta.
Tomēr pēc labēji populistiskā un nacionālkonservatīvās Brīvības partija (FPÖ) pagājušā gada uzvaras Austrijas parlamenta vēlēšanās STF paziņoja, ka tā ir "mūsu lielā iespēja" beidzot atrisināt dubultpilsonības jautājumu.
Knols norādīja, ka FPÖ ir vienīgā austriešu partija, kas aizstāv "brīvības cīnītājus un Dienvidtiroles neatkarību".
69,4% Dienvidtiroles iedzīvotāju sevi identificē kā vāciski runājošos, bet 26% kā itāliski runājošos. Savukārt 4% uzskata, ka ir ladīni.
Lai nodrošinātu lingvistisko kopienu mierīgu līdzāspastāvēšanu izstrādāts sarežģīts tiesiskais ietvars, kas garantē proporcionālu pārstāvniecību politisko lēmumu pieņemšanas orgānos un publiskajās iestādēs, divvalodību administratīvajās iestādēs un tiesu sistēmā. Arī izglītības sistēma ir sadalīta atbilstoši etniskajai piederībai.
Neskatoties uz to, spriedze sabiedrībā joprojām pastāv.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados province pieredzēja separātistu rīkotu teroraktu kampaņu, kas savu kulmināciju sasniedza naktī uz 1963.gada 12.jūniju, kad visā reģionā tika uzspridzinātas vairāk nekā 350 bumbas, kuru mērķi bija elektropārvades līnijas un hidroelektrostacijas.
Lai gan no terorisma separātisti ir atteikušies, arī tagad vērojami dažādi nacionālistiski izlēcieni.
Piemēram, uz Brennera pārejas parādās ceļazīmes, kas vēsta: "Dienvidtirole nav Itālija".
Nesen, kādu itāliski runājošu vīrieti smagi piekāva četri vācu jaunieši, kas savu upuri saukāja par "Dreckwalscher" (sūdu maisu).
Arī STF savā kampaņā nevairās no provokācijām. Piemēram, uz viena no partijas plakātiem redzamas uz morga galda guļoša cilvēka pēdas ar zīmīti: "Doktors nemācēja vāciski".
SRF programma paredz, ka slimnīcās un skolās lietojama vienīgi vācu valoda.