Ukraina

Trīspusējās kontaktgrupas sēdē, kas notikusi videoformātā, panākta vienošanās par pilnīgu un visaptverošu pamieru Ukrainas austrumos, sākot no pirmdienas, 27.jūlija, trešdienas vakarā pavēstīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska preses dienests.

Ukrainas rietumos Luckas centrā kāds vīrietis sagrābis maršruta autobusu ar aptuveni desmit pasažieriem.

Irāna nosūtījusi Francijai janvārī notriektās Ukrainas pasažieru lidmašīnas "melnās kastes", sestdien paziņoja Irānas Ārlietu ministrijas amatpersona.

Ukrainā noskaidrota sieviete, kurai ir lielākās dabiskās krūtis valstī. Tā ir Mila Kuzņecova, kuras krūšu apkārtmērs sasniedz 135,5 centimetrus.

Irāna paziņojusi, ka kļūdaini noregulēts radars pretgaisa aizsardzības sistēmā bijusi galvenā "cilvēka kļūda", kas novedusi pie Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanas janvārī.

Šonedēļ Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri dosies uz Ukrainu, lai Austrumukrainā nogādātu divdesmito humānās palīdzības sūtījumu, kas būs paredzēts Ukrainas karavīriem, viņu ģimenēm un militārajā konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Ukrainā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu atklāta līdz šim lielākajam cilvēku skaitam 24 stundu laikā - 1109 cilvēkiem, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Lai atbalstītu Ukrainu pret Krievijas agresiju, ASV piegādājušas Ukrainai 60 miljonu dolāru (53 miljonu eiro) vērtu militāro aprīkojumu, tostarp prettanku raķetes, trešdien paziņojusi ASV vēstniecība Kijevā.

Ar Covid-19 saslimusī Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska hospitalizēta ar pneimoniju abās plaušās, otrdien paziņoja prezidenta birojs.

Ukraina ceturtdien paziņoja par satraucošu koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu, diennakts laikā reģistrējot rekordlielu inficēto skaitu - 689.

Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiek turēts aizdomās par nepotismu, dodot rīkojumu ārējā izlūkdienesta šefam par vietnieku pieņemt darbā kādu prezidenta personīgo paziņu, trešdien paziņojuši izmeklētāji.

Aptuveni 100 cilvēki piektdien Ukrainas ziemeļdaļas pilsētā Brovaros iesaistījušies masu kautiņā, ko izraisījis strīds par tiesībām uz ienesīgiem autobusu satiksmes maršrutiem, pavēstīja varasiestādes. Bruņoti cilvēki, kurus, kā noprotams, nolīguši transporta uzņēmumi, ieradušies no Vinnicas un Kijevas, tiekoties ar prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīja iekšlietu ministrs Arsens Avakovs, teikts prezidenta biroja izplatītajā sēdes stenogrammā. Kautiņš ir saistīts ar "korupciju konkursā par maršrutu piešķiršanu", sacīja ministrs. Kā norādīja Zelenskis, kautiņš viņam atgādina 90.gadu haosu, kas sekoja pēc Padomju Savienības sabrukuma. "Tas, kas notika, nav ielu kautiņš. Tas atgādina deviņdesmitos," sacīja prezidents. Incidentā lietā laistas bises. Trīs cilvēki ar dažāda smaguma savainojumiem hospitalizēti, norādīja Avakovs. Vismaz diviem cilvēkiem ir šautas brūces, teikts Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Aizturēti 24 cilvēki, norādīja ministrija.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piektdien paziņoja, ka panācis vienošanos ar Ukrainu par piecu miljardu ASV dolāru (4,5 miljardu eiro) aizdevumu, lai palīdzētu valstij pārvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Apšaudē makšķerēšanas izbrauciena laikā Ukrainā nogalināt septiņi cilvēki, piektdien paziņojusi policija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pauda gatavību tiešām sarunām ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu Donbasā.

Vismaz 35 mazuļi Ukrainā šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā. Proti, slēgto robežu dēļ viņi nevar sagaidīt savus vecākus, kuri legāli surogātmātēm maksājuši par mazuļu iznēsāšanu un laišanu pasaulē. Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka šāda pakalpojuma cena ir teju 50 000 dolāru.

Ukrainas vēstniecība pēc ilgāka pārdomu brīža nolēmusi sniegt savu skatījumu uz skandālu, kas saistīts ar Ukrainā ražoto aviācijas dzinēju tirdzniecību, un Latvijas starpniecību to nogādāšanai Krievijā. Latvijas institūcijas ir pārliecinātas, ka šis nav nekāds skandāls, jo dzinēji Krievijā tiek izmantoti civiliem mērķiem un darījumi ir legāli. Lai saprastu, vai Ukrainas pusi šāds traktējums apmierina, ir jābūt diplomātam.

Ukrainas ugunsdzēsēji jau mēnesi cenšas apdzēst ugunsgrēkus netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) un piektdien cīņā ar liesmām piedalās vairāk nekā 200 ugunsdzēsēju.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija pieprasījusi veikt labojumus pirms diviem gadiem izdotā angļu valodas mācību grāmatā, kurā Krima pasaules kartē attēlota kā Krievijas sastāvdaļa.

Ukrainas ugunsdzēsēji sestdien pastiprinājuši centienus apdzēst ugunsgrēkus netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES), kuri deg jau divas nedēļas un dūmi no kuriem ietinuši smogā galvaspilsētu Kijevu. Reģionā joprojām deg vismaz seši ugunsgrēki, liecina Ukrainas Ārkārtas dienesta sestdien publicētās kartes. Ugunsgrēku dzēšanā iesaistījušies vairāk nekā 700 ugunsdzēsēji, kas izmanto helikopterus. Pēc satelītuzņēmumiem aplēsts, ka ugunsgrēki skāruši 11 500 hektārus meža, taču vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" saka, ka patiesā platība varētu būs četras reizes lielāka. Tikmēr biezs smogs ietinis galvaspilsētu Kijevu, kas atrodas 70 kilometru attālumā no Černobiļas slēgtās zonas robežas. Varasiestādes uzstāj, ka trīs miljonus iedzīvotāju lielajā pilsētā radiācijas līmenis nav paaugstināts. Vācija sestdien paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai palīdzību 230 000 eiro vērtībā, tostarp specializētu mežu ugunsgrēku dzēšanas mašīnu, 80 radiācijas dozimetrus un 15 kilometrus šļūteņu. Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku mira vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus. 30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 000 cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.