Kremļa agresija pret Ukrainu ir saliedējusi NATO dalībvalstis, uzskata Kariņš

 
©f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Kremlis, iespējams, nebija rēķinājies, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ciešāk saliedēs NATO dalībvalstis, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjera ieskatā, vienotība NATO dalībvalstu starpā patlaban ir jūtamāka un lielāka, nekā tā bija pirms gada vai diviem. Krīzes apstākļos NATO dalībvalstis nav attālinājušās viena no otras, bet kļuvušas saliedētājas.

Kariņš atzīmēja, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan NATO ir vienotas, ka jābūt gataviem tālākas Krievijas agresijas gadījumā atbildēt ar skaidrām sankcijām.

"NATO dalībvalstis patlaban spēcina savas pozīcijas Austrumeiropā. Ir vairākas valstis, kuras skaidri paziņojušas, kādus papildu spēkus tās ir gatavas nosūtīt, tai skaitā uz Baltijas reģionu. Dānija jau paziņojusi, ka tā sūtīs papildu lidmašīnas gaisa patruļās, kā arī kuģus Baltijas jūras patruļās," atzīmēja Ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka ASV gatavībā tur aizvien lielāku karavīru skaitu, kuru varētu pēc vajadzības dislocēt jebkurā vietā. Turklāt NATO stiprina savas militārās pozīcijas Austrumeiropā, tai skaitā arī Baltijas valstīs.

Tāpat var novērot, ka aizvien vairāk NATO dalībvalstu sniedz palīdzību Ukrainai.

Valsts prezidents trešdien nāca klajā ar paziņojumu par Krievijas agresijas draudiem pret Ukrainu un prasībām NATO. Levits norādīja, ka paziņojumā ir apkopota Latvijas nostāja, kas ir skaidra - Krievija ir agresors, kas ar savu rīcību apdraud Ukrainu. Latvija, tāpat kā visa NATO un ES, ir solidāra ar Ukrainu.

"Solidaritāte nozīmē to, ka NATO dalībvalstis individuāli sūta militāro palīdzību Ukrainai. To dara gan ASV, gan Lielbritānija, gan arī Baltijas valstis, Polija un citas. Mēs esam gatavi snieg palīdzību Ukrainai, it sevišķi ar pretgaisa aizsardzības raķetēm "Stinger". Valdība par šo vēl formāli lems, bet ir panākta politiskā vienošanās, ka tā būs mūsu palīdzība Ukrainai," sacīja valsts pirmā amatpersona.

Runājot par sankcijām, Levits norādīja, ka ES kopā ar ASV gatavo sankciju paketi pret Krieviju, ja tā tomēr iebruks Ukrainā. Krievija par to maksās augstu cenu. Valsts prezidents uzsvēra, ka patlaban noris intensīvas sarunas starp ES un ASV, lai šīs sankcijas būtu ļoti nopietnas un iedarbīgas.

"Tādā veidā mēs demonstrējam NATO un ES vienotību. Gribu uzsvērt, ka mūs sargā NATO līguma 5.pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij, automātiski nozīmē uzbrukumu visām NATO dalībvalstīm. Ukraina nav NATO dalībvalsts, bet NATO dalībvalstis sniedz palīdzību Ukrainai," teica Levits.

Viņš arīdzan vērsa uzmanību uz to, ka NATO ir gatava stiprināt drošības situāciju tajos reģionos, kur tas ir nepieciešams, it īpaši NATO austrumu flangā, kas iekļauj Baltijas valstis, Rumāniju un Poliju. Levits uzsvēra, ka šajās valstīs ir nepieciešama pastiprināta NATO klātbūtne. Patlaban ASV ir gatavībā šo jautājumu risināt tālāk un pastiprināt savu klātbūtni NATO Austrumu flangā.

"Manuprāt, šī atbilde Krievijai ir skaidra - sankcijas būs iedarbības. Būtiski, ka NATO nedrīkst piekāpties. Mums ir jāaizsargā NATO dalībvalstis, demokrātisko valstu iekārtu un suverenitāti. Lielākā daļa no NATO dalībvalstīm ir arī ES dalībvalstis. Latvija pieder pie kolektīvās aizsardzības sistēmas un Latvija dod savu ieguldījumu, cita starpā dodot nopietnu ieguldījumu aizsardzībai - 2,3% no iekšzemes kopprodukta," sacīja Levits.

LETA jau rakstīja, ka Maskava pieprasa no NATO un ASV zināmas drošības garantijas, kā arī NATO paplašināšanās uz austrumiem izbeigšanu. Savukārt Rietumvalstis pieprasa, lai Krievija atvilktu karaspēku, kuru tā koncentrējusi pie Ukrainas robežas.

 

Komentētākie