Bez ASV noturīgs miers Ukrainā nav iespējams, pirmdien kanāla "TV24" raidījumā "Dienas personība" uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot aizvadītās nedēļas strīdu starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ASV prezidentu Donaldu Trampu un ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien tiksies ar saviem galvenajiem nacionālās drošības padomniekiem, arī valsts sekretāru Marko Rubio un aizsardzības ministru Pītu Hegsetu, lai izskatītu turpmākās politikas iespējas attiecībā uz Ukrainu un, iespējams, spertu konkrētus soļus, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties Trampa administrācijas amatpersonu.
Simtiem cilvēku pulcējās Ņujorkā, Losandželosā un Bostonā, lai paustu atbalstu Ukrainai pēc skaļā konflikta Ovālajā kabinetā starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV prezidentu Donaldu Trampu, un ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, vēsta BBC.
Rīgas pašvaldībā tiks vērtēts gadījums Rīgas 71.vidusskolā, kurā vēstures skolotājs licis bērniem klausīties Ukrainas himnu un kāds skolēns to filmējis.
Sākoties Ukrainas karam, Mālpils uzņēma teju 200 kara bēgļu, daļa no viņiem devās tālāk, daļa atgriezās Ukrainā, tomēr lielākais vairums palika Mālpilī, vēsta 360TV Ziņas.
Nolīgums ar ASV par dabas resursiem dos Ukrainai tiesības cīnīties tālāk, Baltā nama Ovālajā kabinetā otrdien atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.
Ukraina ir vienojusies ar ASV par minerālu nolīguma nosacījumiem un varētu to parakstīt jau piektdien, kad prezidents Volodimirs Zelenskis dosies vizītē uz Vašingtonu, paziņoja augsta ranga Ukrainas amatpersona.
Eiropas Savienība (ES) pirmdien ierosināja vienošanos ar Ukrainu par "kritiski svarīgiem materiāliem", pavēstīja ES rūpnieciskās stratēģijas komisārs Stefans Sežurns.
Latvija trīs gadu laikā Ukrainas militārajam atbalstam novirzījusi ap pusmiljardu eiro, pirmdien žurnālistiem atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Ukrainas galvaspilsētā pirmdienas rītā ar vilcienu ieradušies vairāku Eiropas valstu un Kanādas līderi, lai pieminētu Krievijas atkārtotā iebrukuma trešo gadskārtu.
Sākoties karam, Ukrainā uzplauka “klientu” bizness, proti starpnieki, kas vervēja ukraiņus darbam Eiropas uzņēmumos. Viņi palīdz noformēt darba dokumentus un pavada līdz darbavietai, bet par saviem pakalpojumiem atņem daļu no algas. Nereti viņi arī patur pie sevis darbinieku pases un dokumentus, lai tie nevarētu pamest darbu, ja viņus neapmierina apstākļi, izpētījis laikraksts “Ukrainskaja Pravda”.
Donbass – šis resursiem bagātais reģions no okupantu karaspēka ir cietis un turpina ciest visvairāk. Vienlaikus Putins Donbasu vēlas sagrābt jau no 2014. gada, un potenciālās miera sarunās šis apgabals, visticamāk, būtu pirmais, ko Krievija pieprasītu atdot. "TV3 Ziņas" bija vienā no Donbasa pilsētām, kur tikās ar cilvēkiem, kas jau reiz ir piedzīvojuši krievu okupāciju. Ko viņi saka par izskanējušajiem lielvaru plāniem, ka viņiem šīs teritorijas būs jāatdod?
Aviobumbu, raķešu un dronu uzlidojuma laikā doties uz iecirkni, saņemt apjomīgu “tapešu rulli” ar partijām un kandidātiem, aizpildīt, rūpīgi ieslidināt urnā un pēc tam cerēt, ka promejot ienaidnieka raķete nesagraus iecirkni un vēlētāju kopā ar visu urnu — apmēram tā izskatītos vēlēšanas Ukrainā, ja tām būtu jānotiek tagad. Taču ienaidnieka raķetes nav vienīgais iemesls, kādēļ Ukrainā nenotiek vēlēšanas.
Akciju cenas Eiropā pirmdien pieauga līdz rekordaugstam līmenim. To radīja aizsardzības un ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums, un tā bija reakcija uz Eiropas līderu samitu Parīzē un ASV aicinājumiem palielināt aizsardzības izdevumus, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukraina ir veikusi 75 repatriācijas un atguvusi 7017 kritušo aizstāvju mirstīgās atliekas, otrdien pavēstīja Kara gūstekņu jautājumu koordinācijas štāba preses dienests.
Pirmdien Polijas pilsētā Bidgoščā darbu sāka Ukrainas un NATO analīzes, izglītības un apmācības centrs (JATEC), kura uzdevums ir pētīt pilna mēroga Krievijas un Ukrainas kara pieredzi un ieviest attiecīgas izmaiņas NATO stratēģijā.
Polija negrasās izvietot savu militāro kontingentu Ukrainā pēc konflikta beigām, intervijā telekanālam "TVP World" sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Ukrainas delegācija neplāno tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem Minhenes drošības konferencē, ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidenta padomnieks Dmitro Litvins.
Patlaban nav nekādu indikāciju, ka Krievija tiešām vēlētos mieru, jo tā turpina uzbrukumus Ukrainai, uzsver Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), vērtējot sekmīgu miera sarunu iespējamību.