Tā kā pēc jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām Turcijā nav izdevies izveidot valdošo koalīciju, prezidents Redžeps Tajips Erdogans bijis spiests izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 1. novembrī.
Pirmo reizi kopš 2002. gada Turcijas mēreno islāmistu Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) pēc vēlēšanām nav izdevies izveidot valdību, un tas nozīmē, ka jau pirmdien Turcijā var tikt izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas.
Uzbrūkot kurdu kaujiniekiem, Turcija cenšas aizstāvēt Tuvo Austrumu džihādistu grupējumu "Islāma valsts", intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) līderis Džemils Bajiks.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paziņoja, ka alianse solidarizējas ar Turciju, ko apdraud "briesmīgi terora akti" un nestabilitāte pie tās dienvidu robežām.
Turcijas tanki Sīrijas teritorijā svētdien vakarā apšaudījuši kurdu vienību kontrolētu ciematu, četrus kaujiniekus ievainojot, pirmdien pavēstīja kurdu spēki un monitoringa organizācija.
Iekšpolitisko spriedzi un piesardzīgu kritiku ārzemēs izraisījusi Turcijas valdības uzsāktā iekšējā un pārrobežu pretterorisma operācija, kas vērsta gan pret Islāma valsts kaujiniekiem, gan kurdu separātistiem. Kurdu nemiernieku grupējums Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) jau brīdinājis, ka šādos apstākļos neuzskata par iespējamu arī turpmāk ievērot kopš 2013. gada spēkā bijušo pamieru.
Reaģējot uz savu Ziemeļirākā esošo nometņu bombardēšanu, kurdu separātistu bruņotais grupējums Kurdistānas strādnieku partija (PPK) sestdien paziņoja, ka pamiera uzturēšanas nosacījumi vairs nepastāv.
Pēc islāmistu sarīkotā asiņainā sprādziena pie Sīrijas robežas Turcijā jau otro nakti turpinājušies protesti pret valdību, demonstrantiem iesaistoties sadursmēs ar policiju.
Pirmdienas rītausmā Turcijas galvaspilsētā Stambulā notikusi apšaude, kuras laikā ievainoti pieci cilvēki, savukārt Turcijas austrumu daļā esošajā Suručas pilsētā noticis sprādziens, kura laikā miruši desmit cilvēki un vairāk kā 20 hospitalizēti, ziņo raidsabiedrība BBC.
Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sestdien nācis klajā ar asiem uzbrukumiem ārvalstu medijiem, brīdinot britu izdevumu "The Guardian", ka tam vajadzētu "apzināties robežas".
Turcijā svētdien satiksmes negadījumā cietis autobuss ar tūristiem no Igaunijas un Latvijas, un avārijā bojā gājusi viena Igaunijas pilsone, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.
Pagājušās nedēļas nogalē vairāki simti Turcijas karavīru iebrukuši Sīrijas teritorijā un evakuējuši Osmaņu impērijas dibinātāja Osmana I vectēva Suleimana Šaha pīšļus, kā arī nojaukuši veco mauzoleju – tagad pīšļi pārvietoti tuvāk Turcijas robežai. Turcijas amatpersonas uzsvērušas, ka evakuācija bijusi nepieciešama tādēļ, ka mauzoleju apdraudējuši Islāma valsts kaujinieki, kuri izvērtuši nesaudzīgu cīņu pret elku pielūgšanu.
Par ieilgušo konfliktu Sīrijā, Islāma valsts panākumiem un iemesliem, kādēļ Turcija, neatzīstot Krimas aneksiju, turpina sadarboties ar Krieviju ekonomiskajā jomā, Neatkarīgās žurnālistu saruna ar Turcijas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.
Turcijas varasiestāžu organizēto reidu, kura laikā arestēti vairāki desmiti radošu cilvēku, kuri atbalstījuši vienu no trimdā dzīvojošajiem opozīcijas politiķiem, asi nosodījušas Eiropas Savienības un ASV amatpersonas. ES pat likusi saprast, ka šādā veidā Turcija nopietni sarežģī savas cerības pievienoties savienībai, savukārt Ankara vakar uzsvēra, ka izjaukusi valsts apvērsuma mēģinājumu.