Par atbalstu Turcijai bēgļu uzņemšanā Latvijai varētu būt jāmaksā 4,4 miljoni

© Scanpix

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji neformāli ir pieļāvuši, ka par atbalstu Turcijai bēgļu uzņemšanā Latvijai varētu būt jāmaksā 4,4 miljoni eiro, taču noteikti nevar apgalvot, ka par šo summu būtu panākta kāda vienošanās, jo politisks lēmums nav pieņemts, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Par šo jautājumu varētu tikt spriests novembra beigās gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksmē. Vispirms dalībvalstu līderiem būs jāvienojas par to, vai viņi atbalsta EK prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvājumu ES dalībvalstīm divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Šis lēmums ietekmēs summas lielumu, kas būs jāmaksā Latvijai.

FM ir rezervējusi līdzekļus, lai varētu nodrošināt finansējumu ārkārtas situācijās, kas varētu rasties bēgļu krīzes gadījumā, skaidroja Ašeradens. Līdz ar to, ja ES līderi nākotnē vienosies, ka summa, kas jāmaksā Latvijai, patiešām ir 4,4 miljoni, šos izdevumus valstij būs iespējams segt. FM parlamentārais sekretārs atturējās nosaukt, cik lielu summu kopumā FM ir rezervējusi iespējamām ārkārtas situācijām bēgļu krīzes kontekstā, jo Latvijā ir ierasts, ka nosauktās summas uzreiz "tiek sadalītas". Viņš gan piebilda, ka valsts iespējas "nav neizsmeļamas".

Taujāts, vai 4,4 miljoni eiro būtu adekvāta summa, kas jāmaksā Latvijai, Ašeradens atrunājās, ka viņam kā FM parlamentārajam sekretāram nav mandāta to komentēt, jo politisku lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā.

Kā ziņots, vakar Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs, aģentūrai LETA atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko ES varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni 3 miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.

Straujuma nenoliedza, ka katrai ES dalībvalstij arī varētu nākties piedalīties ar savu finansējumu un gadījumā, ja tas tiktu lūgts, Latvija nevarēs izvairīties no šī pienākuma. "Tad būs jāmeklē nauda," piebilda Straujuma, atgādinot, ka pašlaik situācija ES ir ļoti satraucoša.

Jau ziņots, ka EK prezidents Žans Klods Junkers vakar neoficiālajā Eiropadomes sanāksmē aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju.

Sanāksmes laikā sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas ar EK it kā piedāvāto dokumentu, kā starp dalībvalstīm sadalīt šīs izmaksas. Atbilstoši šai neoficiālajai informācijai Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Noprotams, ka šīs summas aprēķināšanai izmantoti rādītāji, kas raksturo valsts ekonomisko situāciju.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)