Starp Parīzes terora aktu veicējiem, visticamāk, bijušas arī divas personas, kas Eiropā pa migrantu Balkānu maršrutu ieradušās tikai šoruden. Tas ir viens no iemesliem (taču ne vienīgais), kādēļ virkne kontinenta valstu jau nolēmušas realizēt stingrāku imigrācijas politiku, stiprinot robežas, bet bēdīgi slavenā Eiropas Komisijas bēgļu pārdales obligāto kvotu sistēma joprojām darbojas tikai uz papīra.
Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) dati liecina – šā gada laikā, šķērsojot Vidusjūru, Eiropā nelegāli ieradušies 858 805 ieceļotāji, bet vēl 3548 gājuši bojā, vēsta Reuters. Beidzamajās nedēļās, visticamāk, skarbo laika apstākļu dēļ, ļaužu straume mazinājusies. Novembra pirmajā pusē Turcijas un Grieķijas robežu ik diennakti nelegāli šķērsoja aptuveni 4500 cilvēku, bet pašlaik viņu skaits nepārsniedz 1000 cilvēku diennaktī. Bet, piemēram, pie Itālijas krastiem kopš 19. novembra nav piestājusi neviena bēgļu laiva, nav nācies glābt arī nelaimē nokļuvušos. Tiesa, nav pamata uzskatīt, ka šī tendence ir noturīga, un migrācijas eksperti bažījas, kā nākampavasar migrantu straumes varētu būt vēl lielākas – cerības uz to, ka strauji uzlabosies drošības un ekonomiskā situācija Āzijas un Āfrikas karstajos punktos, ir niecīgas.
Pašlaik visdramatiskākā situācija izveidojusies uz Grieķijas un Maķedonijas robežas, kur vairāk nekā 1000 cilvēkiem tiek liegta iekļūšana Maķedonijā. AFP vēsta, ka šķērsot robežu un reģistrēties kā patvēruma meklētājiem tiek ļauts tikai Sīrijas, Irākas un Afganistānas pilsoņiem, bet pārējie a priori tiek uzskatīti par ekonomiskajiem bēgļiem. Starptautiskās ziņu aģentūras, aptaujājot uz robežas iestrēgušos, noskaidrojušas, ka viņu lielākā daļa ir Irānas, Marokas, Pakistānas un Bangladešas pilsoņi, daļa no kuriem jau pieteikusi badastreiku, bet atsevišķi cilvēki pat aizšuvuši sev mutes. Šajās valstīs karadarbība patiešām nenotiek, taču pastāv iespēja, ka politisku vai citu iemeslu dēļ šie ļaudis savā dzimtenē patiešām tiek vajāti un, saskaņā ar ES noteikumiem, viņiem ir tiesības saņemt bēgļu statusu. «Es nedrīkstu atgriezties dzimtenē, jo tur mani pakārs,» sarunā ar Reuters sacījis kāds vīrietis, kurš apgalvojis, ka esot 34 gadus vecs Irānas pilsonis, un sevi nosaucis par Hamīdu. Atbildot uz Reuters žurnālista jautājumu, uz kurieni viņš vēlas doties, vīrietis atbildējis: «Uz jebkuru brīvu valsti pasaulē.» Nav gan saprotams (un Reuters nez kādēļ neiedziļinās), kādēļ Hamīds par brīvu neuzskata Grieķiju, no kuras tik izmisīgi cenšas izkļūt – jo vairāk tāpēc, ka Grieķija atšķirībā no Maķedonijas ir ES dalībvalsts.
Maķedonijas valdība savu nostāju jau deklarējusi – tā negrasās valstī ielaist cilvēkus, kuriem ES valstis neplāno piešķirt patvērumu. Pagājušonedēļ, jau pēc Parīzes terora aktiem, Šengenas zonā ietilpstošā Slovēnija paziņoja, ka caur savu teritoriju doties tālāk uz Rietumeiropu atļaus vien tiem, kuri bēg no konfliktiem Sīrijā, Irākā un Afganistānā, bet pārējos uzskatīs par ekonomiskajiem bēgļiem. Tas licis līdzīgi rīkoties arī valstīm, kas Balkānu maršrutā atrodas pirms Slovēnijas – Horvātijai, Serbijai un Maķedonijai. Šādu nostāju asi kritizējis ANO Bēgļu lietu aģentūras (UNHCR) pārstāvis Adriāns Edvardss. «Ikvienam cilvēkam neatkarīgi no tautības un pilsonības ir tiesības meklēt patvērumu, un katrs gadījums izskatāms individuāli. Turklāt robežkontroles punktos šādiem cilvēkiem jāsaņem precīza informācija un, ja tas nepieciešams, arī konsultācijas,» viņa sacīto citē Reuters.
UNHCR viedoklis gan nonāk pretrunā ar pašlaik ES dominējošo nostāju, ka ārējās robežas nepieciešams stiprināt, uzņemt vien tos, kuriem patiešām akūti nepieciešams patvērums, un vienlaikus censties darīt visu iespējamo, lai mazinātu nelegālo ieceļotāju straumes. Šķiet, ka Briselē pašlaik par panaceju uzskata finansiālas un cita veida palīdzības sniegšanu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu valdībām, lai tās uzņemtos problēmas risināšanu un nepieļautu masveida izceļošanu pāri Vidusjūrai. Nedēļas nogalē Briselē ieradīsies Turcijas premjers Ahmets Davotoglu, un esot cerības, ka viņa sarunās ar Eiropadomi izdosies noslēgt darījumu – rūpes par to, lai nelegāļi nešķērsotu Turcijas un Grieķijas jūras robežu, uzņemas Ankara, pretim saņemot 3 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī solījumus mīkstināt vīzu režīmu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt Turcijas iestāšanās sarunas ES. EK paziņojusi, ka no budžeta gatava atvēlēt 500 miljonus eiro attiecīga fonda izveidošanai un līdz 21. decembrim gaidot no visām ES dalībvalstīm ziņas par to, cik attiecīgā valsts gatava piešķirt problēmas risināšanai.
Savukārt Francijas un Vācijas ekonomikas ministri rosinājuši veidot atsevišķu fondu 10 miljardu eiro apmērā – līdzekļi no tā tiktu izmantoti, lai pastiprinātu drošības pasākumus, stiprinātu ārējo robežu un rūpētos par bēgļiem tajās valstīs, kas tos gatavas uzņemt. Tādu gan kļūst aizvien mazāk. Zviedrija, kas lēš, ka šogad tajā var ierasties līdz 190 000 patvēruma meklētāju, jau paziņojusi par stingrākiem nosacījumiem bēgļu statusa iegūšanai, Dānija, uz kuru kvotas neattiecas, atteikusies brīvprātīgi uzņemt 1000 bēgļu, Polijas jaunā valdība dezavuējusi piekrišanu kvotu ietvaros uzņemt 4500 cilvēku, bet Slovākija par kvotām gatavojas tiesāties ar ES. Sueddeutsche Zeitung publicētā intervijā pašreizējo situāciju atklāti komentējis Francijas premjers Manuels Valss: «Mēs Eiropā vairs nespējam uzņemt vairāk bēgļu, tas nav iespējams.».