Lieldienas — kopā ar visām tās dekoratīvajām olām, gardajām brokastīm un jautrajiem groziņiem — lec pa zaķu taku ātrāk nekā leģendārais ātrais zaķis ar olām.
Vai atminies, kad vecmāmiņa strikti piekodināja, ka Lieldienās ir jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, pēkšņi var piemeklēt kāda neveiksme.
Pienākusi gada visgarākā diena un visīsākā nakts, kad apkārt smaržo Jāņu zāles, nakti izgaismo ugunskuri, bet visapkārt dzirdi jautru "līgo, līgo". Šis ir arī maģisks laiks, kad ievērst uzmanību dāžādiem tiecējumiem un paražām.
Ticēt vai neticēt - tas ir katra paša uzdevums, bet senie latvieši Vecgada vakarā un Jaunajā gadā ievērojuši daudzus ticējumus, lai piesaistītu veiksmi.
Ticējumi par Ziemassvētkiem ir patiešām daudzi. Ne visi mūsdienās darbojas, taču daļu noteikti varam izmantot un pārbaudīt savā paši uz savas ādas. Priecīgus Ziemassvētkus.
Mārtiņdiena izsenis noslēdza garu un smagu darba posmu un līdz tiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks.
Šodien Latvijā tiek svinēta Ūsiņa diena jeb Jurģi. Senie latvieši uzskatīja, ka ar šo dienu sākas vasara. Šajā dienā parasti pirmo reizi pēc ziemas lopi tika laisti ganībās. Tas tika atzīmēts ar rumulēšanos - aplaistīšanos ar ūdeni.
Šodien kristīgā pasaule svin Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanos. Tomēr Lieldienas nav saistītas tikai ar kristīgo pasauli vien. Piemēram, senie latvieši Lieldienās piekopa dažādus rituālus un pievērsa uzmanību ticējumiem, lai turpmākajā gadā viņu pavadītu veiksme.
Rīt Latvijā tiks atzīmēta Zaļā ceturtdiena, kurā jau izsenis latvieši ir pievērsuši uzmanību dažādiem ticējumiem. Par tiem šodien atgādina arī laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Laika ziņu vērotājs Vilis Bukšs, savā blogā "meiravietis.typepad.com" apraksta visus datumus aprīlī, kam jāpievērš īpaša uzmanība un pēc kuriem būs iespējams noteikt turpmākos laika apstākļus.