Kad cilvēki atvainojas, viņi dara vairāk nekā tikai atzīst kļūdu. Viņi atklāj, kā saprot atbildību, ētiku, morālās un sociālās normas, kā arī attiecības ar citiem. Dažādās kultūrās šī izpratne var būt ļoti atšķirīga, tāpēc atvainošanās svešvalodā nereti kļūst par sarežģītu pārbaudījumu, raksta „The Conversation”.
Valsts prezidents Egils Levits ir vienisprātis ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, ka tuvā nākotnē jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, vēsta LTV raidījums "Dienas ziņas".
Šodien pēc izglītības iestādes izvēles 9.klašu skolēni kārtos diagnosticējošo darbu svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu valodā), liecina Ministru kabineta noteikumi.
Pašvaldības iedzīvotājiem interesējošu informāciju par pieejamajiem pabalstiem, vakancēm un citām tēmām svešvalodā var sniegt tikai pēc personu pieprasījuma, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Bāliņš.
Izstrādājot Augstskolu likuma grozījumus, viskarstākās debates bijušas par valsts valodas regulējumu augstākajās mācību iestādes. Tiek rosināts atļaut trešdaļu (nevis piekto daļu kā līdz šim) studiju programmu īstenot svešvalodā. Ir gan arī radikālāks risinājums: nenoteikt nekādus ierobežojumus – lai augstskolas pašas izlemj šo jautājumu.
Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk vēlas apgūt trīs svešvalodas - angļu, vācu un spāņu. Nākamās populārākās valodas ir norvēģu un zviedru valodas, liecina starptautiskā mācību centra New Horizons veiktās aptaujas rezultāti.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu pirmo svešvalodu no 1.klases sākt mācīt tikai no 2013./2014.mācību gada.