Ja mājdzīvnieks bieži luncina asti, tas ir lieliski, taču tas vien neliecina par suņa labsajūtu. Lai palīdzētu saimniekiem saprast, cik labi klājas viņu mīluļiem, Lielbritānijas vadošais suņu uzvedības speciālists ir izveidojis kontrolsarakstu.
Dažiem suņiem ir pastāvīga vajadzība rakt: viņi rok bedres, pastaigājoties ierok degunu zemē, un mājās viņi var saplēst iecienītāko dīvānu. Tas ir instinkts, kam ir tik grūti pretoties.
Amerikā, Ohaio štatā, 9. aprīlī notikusi traģēdija: suns saplosījis jaunāko ģimenes locekli, septiņus mēnešus vecu meitenīti. "Es atdotu savu dzīvību, lai tikai atgūtu savu bērnu," sociālajos tīklos raksta meitenes tēvs. Ar stāstu dalās “People”.
Suņi ir dzīvojuši mums plecu pie pleca jau tūkstošiem gadu un katru reizi arvien vairāk pārsteidz ar savas uzvedības īpatnībām. Viņi ir ne tikai lojāli draugi un biedri, bet arī neaizstājami palīgi visdažādākajās jomās: glābēji, mednieki, neredzīgo palīgi u.c.
Pastaigas ir ne tikai labas sunim, bet arī saimnieka ķermenis priecājas par ikdienas pastaigām. Ja tev mājās ir četrkājainais draugs, tev ir ne tikai uzticams kompanjons, kurš vienmēr priecājas, pārnākot mājās, bet tu arī vingro vairāk nekā vidēji.
Ikviens, kuram ir mājdzīvnieks, zina, cik liela var būt beznosacījumu mīlestība pret dzīvnieku. Bet vai mājdzīvnieks var sniegt tikpat daudz ieguvumu veselībai kā mūsu draugi? Kā tad mājdzīvnieks padara saimnieku veselīgu un laimīgu.
Ja pamanāt, ka suns izskatās nožēlojams un plūst asaras, maz ticams, ka mājdzīvnieks pēkšņi ir kļuvis skumjš vai nostalģisks. Pārmērīga acu asarošana var liecināt par veselības problēmām.
Dažos gadījumos mājdzīvnieka smaids ir zīme, ka ar viņu viss ir kārtībā. Un citos gadījumos tas liecina par smagu stresu un diskomfortu. Droši vien esat redzējuši suņus "smaidām".
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas. Otrdien, 18. martā, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja nolēma noteikumu projektu nodot sabiedriskajai apspriešanai.
Cilvēkiem tikai šķiet, ka noteikti žesti pauž vissirsnīgākās jūtas. Patiesībā tie kairina vai pat kaitē dzīvniekiem, apliecina zoopsihologi. Kā saimnieki nepareizi mīl savus dzīvniekus.
Suņi arvien vairāk tiek izmantoti dažādu slimību ārstēšanā. Šī metode ir diezgan efektīva, plaši pieejama un tai praktiski nav kontrindikāciju. “Kanisterapija (latīņu canis tulkojumā nozīmē “suns”) ir terapeitiska prakse, kurā īpaši apmācīts pāris – kanisterapeits un viņa suns – strādā ar cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība un atbalsts.
Vilku pieradināšana un pārtapšana par suņiem, iespējams, notikusi pēc pašu plēsēju iniciatīvas, kuri deva priekšroku kopdzīvei ar cilvēkiem, nevis izdzīvošanai savvaļā, raksta zinātniskais žurnāls “Live Science”, atsaucoties uz jauna pētījuma datiem.
Suņi var izskatīties burvīgi, kad tie snauž, taču viņu miega ieradumi patiesībā sniedz interesantas norādes par to, kā dzīvošana kopā ar cilvēkiem ir ietekmējusi suņu uzvedību.
Pētnieki no Vīnes Veterinārmedicīnas universitātes ir izstrādājuši negaidītu veidu, kā mijiedarboties ar suņiem, kas nodrošina, ka mājdzīvnieks izpildīs komandas.
Reizēm šķiet, ka, ja suns ir ļoti pūkains un liels, tad pastaigai sniegotajos plašumos viņam noteikti nekas papildus nav vajadzīgs. Galu galā ne haskijiem, ne sanbernāriem nav vajadzīgas siltas drēbes un zābaki, taču viņi pastāvīgi “strādā” aukstos apstākļos.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka mājdzīvnieku īpašnieki dzīvo ilgāk. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem ir pūkaini vai spalvaini draugi, var pagarināt savu dzīvi par 5–10 gadiem, pateicoties dzīvnieku pozitīvajai ietekmei uz veselību un emocionālo labsajūtu, raksta RBC.
Amerikānis Pols Gilbots bija šokā, kad kādu dienu saņēma zvanu no nepazīstama vīrieša vārdā Riks Čembers, kurš paziņoja, ka ir atradis Pola pazudušo suni. Pola suns pazuda pirms astoņiem gadiem, vēsta UPI.