Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols – mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.
Slimnīcu tīkls Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 700 miljonus eiro gadā, tāpēc ir pamats sagaidīt, ka slimnīcas sniegs viņiem nepieciešamo palīdzību, tomēr tas ne vienmēr tā ir, konstatējusi Latvijas Valsts kontrole (VK), kura kopā ar Veselības ministriju un veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”) iezīmē kritiskos nozares mezglus.
Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Slimnīcu nākotne atkarīga no politiskiem lēmumiem, tāpat kā veselības reforma. To spilgti apliecinājis šīs nedēļas valdības komitejas lēmums, sadalot Eiropas struktūrfondu finansējumu slimnīcu infrastruktūras attīstībai.
Veselības ministrija, apgalvojot, ka nekāda konkrēta reformu plāna par slimnīcām tai nav, tur slimnīcas neziņā, vairo baumas un rada pamatu protestiem. Alūksniešu un Apes iedzīvotāju protesta akcija pie Saeimas varētu būt tikai pirmā piketu bezdelīga, jo pārmaiņas nākotnē varētu skart visas lokālās slimnīcas.