Sibīrijas bērni

Svētdien, 4. maijā, Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”.

„Es iedomājos par mazo bērniņu blakus vagonā. Tas laikam bija pirmais, kas nomira badā, visiem noskatoties, jo līdzēt neviens nevarēja.” Tās ir rindas no atmiņām, kas sāpīgiem, dziļiem burtiem iekaltas grāmatā, kas saucas „Mātes Sibīrijā”. Grāmata nule izdota, to izveidojusi Dzintra Geka, uz Sibīriju izsūtīto cilvēku skarbā un vienlaikus tik sargājošā sirdsapziņa.

Š. g. 25. martā pieminēsim 73. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta, šajā vasarā pieminēsim 81 gadu kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Godinot izsūtītos un tos, kuri neatgriezās, fonds “Sibīrijas bērni” izsludina divus konkursus skolēniem un jauniešiem.

„Un tad sākās skola, man bija jāsāk mācīties. Septiņi gadi man palika septembrī. Mamma samācīja – „imja, famiļija”, – to zināju. Man prasa „otčestvo”. Es nezinu, kas tas tāds ir. Nu, kā sauc tēvu. Es saku – tēvs. Tā arī pierakstīja: „Tevovič”.” To atceras Kārlis Adata, kuru kopā ar ģimeni izsūtīja uz Tomskas apgabalu 1949. gada 25. martā. Vēl 164 cilvēku dzīvesstāsti ir lasāmi nesen iznākušajā grāmatā „Sibīrijas bērni 1949”. Skaudrs laiks, kas jāatceras šodien un vienmēr.

Šī gada martā pieminējām 72. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta, šajā vasarā pieminēsim 80 gadus kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas.

Valsts prezidents Egils Levits šodien tikās ar Sibīrijas izsūtīšanu pārdzīvojušajiem un skolēnu darbu konkursa "Sibīrijas bērni" dalībniekiem. Rīgas pilī uzrunājot Sibīrijas izsūtīšanu pārdzīvojušajiem un skolēnus, Levits uzsvēra, ka atmiņas par nodarīto ļaunumu visdzīvākās ir tieši tajās paaudzēs, kas pašas to ir piedzīvojušas. Viņaprāt, nozīme ir katra cilvēka balsij, katra cilvēka likteņstāstam. "Gadiem ritot, aizvien lielāka nozīme ir atmiņu pēctecībai. Tuvība starp paaudzēm pastāv tikai tad, ja nākamajām paaudzēm ir svarīgs priekšteču mūža gājums, tās to novērtē, turpina aizsākto gan ģimenē, gan valstiskā līmenī," atzina prezidents.

Latvijas Okupācijas muzejā šodien atvēra fonda "Sibīrijas bērni" vadītājas Dzintras Gekas jaunāko grāmatu "Šalom, Sibīrija!", kurā apkopotas 1941.gadā un 1949.gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto ebreju bērnu atmiņas. Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Inese Jansone, 1941.gada 14.jūnija deportācijas rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem, 350 no viņiem bija ebreju bērni. Grāmatas tapšanas gaitā sešu gadu garumā Geka un kinooperators Aivars Lubānietis kopumā intervēja 760 cilvēkus Latvijā, Krievijā, Izraēlā un ASV. Iegūtie atmiņu stāsti kopā ar fotogrāfijām apkopoti apjomīgā grāmatā, kas lasāma trijās valodās - latviski, angliski un krieviski.

Fonds "Sibīrijas bērni" izsludina divus konkursus skolēniem un jauniešiem.

Izveidota videofilma - runājoša grāmata "Sibīrijas bērni", kurā apkopotas 740 cilvēku atmiņas par 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad viņu ģimenes tika izsūtītas no Latvijas.

Fonds Sibīrijas bērni lūdz informēt portāla NRA lasītājus, ka ir iespēja iegādāties 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju izsūtīto bērnu likteņstāstu apkopojumu divsējumu grāmatā Sibīrijas bērni.