Serbija

Kosovas un Serbijas līderi otrdien vienojušies sadarboties, lai atrastu un identificētu simtiem cilvēku, kuri joprojām ir pazuduši pēc 1998.-1999.gada kara.

Kosovā otrdienas vakarā lietā par kāda etniskā serba sašaušanu nemierīgajos valsts ziemeļos aizturēti četri policisti, pavēstījis iekšlietu ministrs Celals Svečla.

Serbijas galvaspilsētā Belgradā simtiem labējās opozīcijas atbalstītāju piektdien protestēja pret Rietumu plānu normalizēt Serbijas attiecības ar Kosovu un pieprasīja prezidenta Aleksandra Vučiča un valdības atkāpšanos.

Serbijas un Kosovas līderiem sestdien sarunās Ziemeļmaķedonijā izdevies panākt progresu pretī attiecību normalizēšanai, taču vienošanās netika parakstīta.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs solījis nekad neatzīt Kosovu un atteicies parakstīt Eiropas Savienības (ES) atbalstīto vienošanos, kuras mērķis ir abu valstu attiecību normalizēšana.

Eiropas Savienība (ES) un ASV trešdien aicināja Serbiju un Kosovu spert tūlītējus soļus, lai mazinātu spriedzi Kosovas ziemeļos, kur iedzīvotāju vairākums ir serbi.

Situācija uz Serbijas un Kosovas robežas kļuvusi ļoti draudīga pēc tam, kad Serbijas armija izsludinājusi paaugstinātu kaujas gatavību pierobežā dislocētajās vienībās, bet serbu medijos aizvien biežāk parādās ziņas, ka Kosovas valdības spēki plāno uzbrukt Belgradas neatzītās valsts ziemeļos dzīvojošajiem etniskajiem serbiem. Uz savaldību abas puses aicinājusi gan Eiropas Savienība, gan Kosovā dislocētās NATO misijas KFOR vadītāji.

Serbijas armijā izsludināts augstākais kaujas gatavības līmenis, pirmdien pavēstīja aizsardzības ministrs Milošs Vučevičs, saglabājoties spriedzei Belgradas attiecībās ar Prištinu.

Noskrienot no sliedēm vilcienam ar amonjaka kravu, Serbijas dienvidaustrumos svētdien saindējies 51 cilvēks, paziņojušas amatpersonas.

Krievija uzkurina spriedzi Kosovas un Serbijas starpā, Maskavas karam pret Ukrainu ievelkoties, brīdināja Kosovas premjerministrs Albins Kurti.

Serbija izlūkdienesta vadītāja amatā iecēlusi kontroversiālo bijušo iekšlietu ministru Aleksandru Vulinu, kam ir saites ar Kremli, ceturtdien vēsta raidsabiedrība RTS.

Kosova un Serbija trešdien panākušas vienošanos, lai izbeigtu gandrīz divus gadus ilgušās domstarpības par automašīnu numurzīmēm, paziņojis Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

Protestējot pret Prištinas prasību sākt izmantot Kosovas izsniegtās automašīnu numurzīmes, Kosovas ziemeļos no darba aizgājuši simtiem serbu policistu.

Serbijas un Kosovas starpā atkal pieaugusi spriedze par automašīnu numurzīmju nomaiņu, un Serbija pierobežā esošajās karaspēka daļas izsludinājusi pastiprinātu gatavības stāvokli.

Vācija brīdinājusi Serbiju neveidot ciešākas attiecības ar Krieviju, brīdinot, ka tas var izjaukt tās centienus pievienoties Eiropas Savienībai (ES), otrdien atklāja avots Vācijas valdībā.

Eiropas Parlaments (EP) aicinās apturēt sarunas ar Serbiju par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), kamēr Belgrada nepievienosies ES sankcijām pret Krieviju.

Svētdien Belgradas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret Eiropraidu, kuru Serbijas galvaspilsētā gatavojas rīkot seksuālo minoritāšu pārstāvji jeb tā dēvētā LGBTQ kopiena.

Grieķija pirmdien iesniegusi oficiālas sūdzības Serbijai un Ukrainai saistībā ar militāro kravu, kas atradās Grieķijas teritorijā ārkārtas nosēšanās gaitā avarējušajā lidmašīnā, pavēstīja avots Grieķijas Ārlietu ministrijā.

Serbija un Ungārija ir visvairāk pakļautas Krievijas un Ķīnas ietekmei, secināts Bratislavā bāzētās organizācijas GLOBSEC pētījumā.

Serbijas galvaspilsētā trešdien atklātais viduslaiku prinča milzīgais piemineklis sabiedrībā izsaucis pretrunīgus vērtējumus, pieminekļa cienītājiem cildinot tā daiļumu, bet kritiķiem to peļot kā kiču, kas sabojā pilsētas laukumu. 12.gadsimta princis Stefans Nemaņa tiek godināts kā serbu valsts izveidotājs, un viņa 23 metrus augstais piemineklis tagad uzstādīts Belgradas krastmalas rajonā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pieminekli cildināja, sakot, ka tas esot skaistākais, ko viņš jebkad redzējis. "Šis piemineklis ir liels, jo mūsu stāsts ir liels. Tas ir smags, jo mūsu vēsture bieži tāda ir bijusi," atklāšanas ceremonijā, kurā piedalījās vairāki simti cilvēku, sacīja prezidents. Daudzie kritiķi tomēr ir citās domās, vēsturniekiem, māksliniekiem un arhitektiem norādot, ka piemineklis ir tik bezgaumīgs, ka tas banalizē vēsturi, ko tam būtu jāreprezentē. Kāds pazīstams arhitekts pieminekli nodēvējis par "urbāno terorismu". "Tas ir kroplīgs, tas ir kičs un sabojā skaisto stacijas ēku," laikrakstam "Danas" sacīja vēsturniece Dubravka Stojanoviča, izsakoties par netālo 19.gadsimta beigu staciju, kas līdzās milzīgajam piemineklim šķietami sarāvusies maza. Piemineklī princis attēlots ar nopietnu sejas izteiksmi un zobenu rokās, stāvot uz milzīgas bizantiešu bruņucepures, kas veido pusi no pieminekļa augstuma. Sociālajos medijos piemineklis jau izpelnījies zobgalības, dažiem norādot, ka princis izskatās pēc "Gredzenu pavēlnieka" Sarumana, kas stāv uz šokolādes olas. Pieminekļa izmaksas tiek turētas noslēpumā. Pilsētas amatpersonas izmaksām noteikušas slepenības statusu līdz 2023.gadam. Belgradas vicemērs Gorans Vesi paudis aizstāvības vārdus piemineklim. "Par Eifeļa torni un Brīvības statuju arī bija dažādi viedokļi. Labs mākslas darbs vienmēr izsauc dažādus viedokļus un kritiku, un neviens nepamana sliktos," atgādināja amatpersona.