Eiropas Savienība cer, ka iegūs piekļuvi lielam litija daudzumam

© pixabay.com

Eiropas Savienība (ES) un Serbija piektdien parakstīja vienošanos par sadarbību kritiski nozīmīgu litija raktuvju izveidē.

Tomēr pret paredzēto litija ieguvi vairāku miljardu eiro vērtībā Serbijas ziemeļrietumos, Jadaras ielejā netālu no Loznicas, iebilst vides aktīvisti.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs parakstīja vienošanos par stratēģisku partnerību ar Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču, un ES cer, ka tā iegūs piekļuvi lielam litija daudzumam. Litijs ir galvenā stratēģiskā izejviela, kura ir būtiska pārejā uz videi draudzīgāku enerģiju un vietējās elektromobiļu rūpniecības attīstībai.

Saskaņā ar saprašanās memorandu, kura parakstīšanā piedalījās arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs, ES un Serbija vienojās veicināt "ciešu sadarbību starp ES un Serbijas rūpniecības sektora dalībniekiem un ieinteresētajām pusēm", lai izveidotu piegādes ķēdes izejvielām, akumulatoriem un elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Puses arī apņemas uzlabot pētniecības, izstrādes un attīstības, kā arī darbaspēka prasmes un mobilizēt ieguldījumus, izmantojot vairākus ES instrumentus: "Invest EU", Rietumbalkānu investīciju ietvaru un Vienotu projektu līniju Serbijā, kā arī izmantojot EK Eiropas Izejvielu aliansi un Eiropas Akumulatoru aliansi.

Vides aktīvisti pauduši bažas, ka litija raktuves saindēs vietējos ūdens resursus un ietekmēs vietējās kopienas, tomēr Šolcs uzsvēra, ka projektā tiks ievēroti "visaugstākie standarti" vides aizsardzības jomā. Litijs, attīstoties tehnoloģijām, pēdējās desmitgadēs kļuvis par vienu no pieprasītākajām izejvielām pasaulē,.

Serbija kopš 2012.gada ir ES kandidātvalsts, tomēr pušu attiecības pēdējos gados bijušas saspringtas Vučiča autoritārā vadības stila un draudzīgo attiecību ar Maskavu un Pekinu dēļ.

Ar vienošanos ES cer samazināt atkarību no Ķīnas piegādātajām izejvielām, bet Serbija cer attīstīt ekonomiku, piesaistot investīcijas un radot darbavietas. Vučičs lēsa, ka vienošanās vērtība varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Austrālijas ieguves rūpniecības uzņēmums "Rio Tinto", kas jau vairākus gadus strādā pie litija ieguves projekta Serbijā, aplēsis, ka Jadaras ielejas reģionā var iegūt līdz 58 000 tonnu litija gadā. Ar to pietiktu 1,1 miljona elektromobiļu saražošanai, kas ir 17% no Eiropas elektromobiļu ražotāju kopējās izlaides.

Interesi par iesaisti projektā ar "Rio Tinto" izrādījuši autoražotāji "Mercedes-Benz" un "Stellantis".

"Rio Tinto" projektu Jadaras ielejā sāka attīstīt 2022.gadā, taču vietējo aktīvistu protestu dēļ to apturēja. 11.jūlijā Serbijas Konstitucionālā tiesa atcēla pagaidu aizliegumu litija raktuvju projekta turpināšanai.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais