Zinātnieki uzskata, ka pirms aptuveni 466 miljoniem gadu Zemei varēja būt savs gredzens - līdzīgs tiem, ko mēs redzam ap Saturnu vai Urānu. Šī hipotēze, kas balstīta uz trieciena krāteru un meteorītu nogulumu analīzi, piedāvā jaunu skaidrojumu senajām klimata pārmaiņām un kosmiskajiem notikumiem, raksta “CNN”.
Šodien pirmo reizi kopš 1623.gada būs novērojama Jupitera un Saturna satuvināšanās, abas planētas šķirot vien sešām loka minūtēm, informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).
Kosmiskās zondes «Cassini» savāktie dati ļāvuši zinātniekiem aplēst Saturna gredzenu kopējo masu un secināt, ka tie radušies krietni nesenāk, nekā uzskatīts līdz šim. Žurnālā «Science» publicētā pētījuma autori apgalvo, ka gredzeni izveidojušies pirms 10 līdz 100 miljoniem gadu – visticamāk, grandiozā katastrofā, kad Saturna gravitācijas ietekmē sašķēlusies kāda prāva komēta, kas nonākusi lielās planētas orbītā.