Kosmiskās zondes «Cassini» savāktie dati ļāvuši zinātniekiem aplēst Saturna gredzenu kopējo masu un secināt, ka tie radušies krietni nesenāk, nekā uzskatīts līdz šim. Žurnālā «Science» publicētā pētījuma autori apgalvo, ka gredzeni izveidojušies pirms 10 līdz 100 miljoniem gadu – visticamāk, grandiozā katastrofā, kad Saturna gravitācijas ietekmē sašķēlusies kāda prāva komēta, kas nonākusi lielās planētas orbītā.
«Cassini», kuras mērķis bija Saturna, tā gredzenu un pavadoņu (pašlaik zināms, ka tādu ir vismaz 62) pētīšana, savu misiju beidza 2017. gada septembrī, sadegot planētas atmosfērā. Romas universitātes «La Sapienza» kosmiskās aviācijas inženierzinātņu profesora Lučāno Lesa vadītā zinātnieku grupa analizējusi zondes beidzamā manevra trajektoriju un aprēķinājusi, kā to ietekmējusi Saturna gredzenu gravitācija. Tas savukārt ļāvis aplēst gredzenu kopējo masu, un izrādījies, ka tā ir vairāk nekā uz pusi mazāka, nekā bija uzskatīts līdz šim.
Uz gredzenus veidojošo matēriju (99% to sastāva ir ledus, bet 1% silikātu) iedarbojas Saturna gravitācija, un to daļiņas pakāpeniski tiek ierautas gāzu giganta atmosfērā, kur sadeg. Tāpēc varētu šķist loģiski - jo mazāka ir gredzenu masa, jo senāk tie izveidojušies. Taču profesors Less un viņa kolēģi uzsvēruši, ka šajā gadījumā šī loģika nedarbojas un gredzenu nelielā masa liecinot par pretējo - tie ir izveidojušies samērā nesen. Viņu teorija balstās uz pieņēmumu, ka gredzeni radušies, sadaloties komētai, un sākotnēji sastāvējuši tikai un vienīgi no tās ledus. Laika gaitā Saturna gredzeni absorbējuši planētas orbītā klīstošās silikātu daļiņas, tomēr to nelielais īpatsvars liecina, ka šis process nav bijis īpaši ilgs.
UPI gan uzsver - kamēr zinātniekiem nav bijusi iespēja izanalizēt Saturna gredzenus veidojošās daļiņas laboratorijās, nav iespējams noraidīt arī citas hipotēzes. Un tās ir visdažādākās - sākot ar pieņēmumu, ka Saturns pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu jau izveidojies kā planēta ar gredzeniem, un beidzot ar versiju, ka gredzeni regulāri atjaunojas pēc tam, kad planētas gravitācija ir «saplosījusi» kārtējo pavadoni.
