Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki otrdien apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, cerot apturēt Maskavas agresiju pret Ukrainu, vēsta diplomāti.
Eiropas Savienības (ES) diplomāti pirmdien gatavojas izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto projektu par sankciju "trešās fāzes" noteikšanu Krievijai, kas Maskavai varētu nozīmēt miljardiem eiro lielus zaudējumus.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē nolemts līdz ceturtdienai sagatavot sarakstu par personām un uzņēmumiem, kuri ir atbildīgi par situāciju Austrumukrainā un par Krimas aneksiju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP/V).
Ukrainas krīzes dēļ Savienotās Valstis trešdien būtiski pastiprinājušas sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret aizsardzības jomas, finanšu un enerģētikas uzņēmumiem.
Eiropas Savienības (ES) līderi šodien notiekošajā Eiropadomes sēdē pēc vairāku stundu ilgām diskusijām vienojušies paplašināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret jurdidiskām un fiziskām personām.
Eiropas Savienība (ES) paplašinās Krievijai noteiktās sankcijas, bet trešo sankciju fāzi pagaidām vēl neuzsāks, pēc pirmdien Briselē dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju līmenī notikušās Eiropadomes sēdes pavēstīja ES diplomāts.
Krieviju sagaida stingrākas starptautiskās sankcijas, ja tā neatbalstīs Ukrainas valdības piedāvāto miera plānu, pirmdien brīdināja Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri.
Ja Krievija un tās sabiedrotie Ukrainā izjauks prezidenta vēlēšanas, ASV un tās sabiedrotie Eiropā ieviesīs sankcijas pret Krievijas ekonomikas nozarēm, brīdinājis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru pirmdien Ukrainas krīzes dēļ paplašinātajā sankciju sarakstā iekļauti Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins, gaisa desanta karaspēka komandieris ģenerālis Vladimirs Šamanovs un Valsts domes Konstitucionālās likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Pļigins.
Ja netiks panākts progress un pārtraukta vardarbība Ukrainas austrumu daļā, Eiropas Savienība (ES) varētu vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju, trešdien Prāgā brīdināja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Jaunākajā Eiropas Savienības (ES) "melnajā sarakstā" iekļautas desmit Krievijas amatpersonas un pieci separātistu līderi Ukrainā, kuriem līdz novembrim noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi. Biznesa pārstāvju sarakstā nav.
ASV sankciju sarakstā varētu tikt iekļauti Krievijas uzņēmumu "Gazprom" un "Rosņetj" vadītāji Aleksejs Millers un Igors Sečins, pirmdien vēsta laikraksts "The New York Times".
ASV prezidents Baraks Obama svētdien paziņojis, ka jaunajām sankcijām, ko starptautiskā sabiedrība gatavojas noteikt Krievijai, ir jāsūta vēstījums Maskavai, ka tai jāpārtrauc savas provokācijas Austrumukrainā.
Arī Kanāda, sekojot ASV piemēram, vērsusi sankcijas pret Krievijas banku "Akcioņernij bank", kas pazīstama arī kā banka "Rossija", ziņo aģentūra "Reuters".
Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.
Eiropas Savienības (ES) un ASV pret Krieviju ieviestajām sankcijām un personu sarakstiem, pret kurām tās vērstas, nav jābūt identiskiem, bet tās ir uz vienādu mērķi orientētas, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.