Saeima

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 7.jūlijā, vienojās par nepieciešamajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, lai atteiktos no aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām. Aizklātos balsojumus plānots saglabāt vienīgi Satversmē noteiktajos gadījumos – balsojot par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātiem.

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Voldemāra Burģa pieteikumu, ar kuru viņš apstrīdēja 23. jūlijā paredzētā referenduma tiesiskumu faktiski pēc viena punkta – ja referendums izgāzīsies, tautai nebūs lemts priecāties par prezidenta Valda Zatlera atlaišanu noteiktā kārtībā. Manuprāt, nav jābūt juristam, lai redzētu, ka tiesai nebija nekāda pamata pieņemt pieteikumu, kuru radījusi neprasme lasīt un situatīvi apjēgt to, kas rakstīts tekstos, kuri reglamentē šo gadījumu.

Saeima piektdien lems par deputātu mandātu nesen ieguvušās Ineses Aizstrautas (Zaļo un zemnieku savienība) un Madara Lasmaņa ("Vienotība") ievēlēšanu darbam Saeimas komisijās, liecina ārkārtas sēdes darba kārtība.

Partija “Mūsu Izvēle” aicina Saeimas deputātus būt solidāriem ar Latvijas iedzīvotājiem, studentiem un pašvaldību darbiniekiem un atteikties no kompensācijām par amata zaudēšānu, un kompensācijām auto transportam. Studenti jau 3 gadus nesaņem transporta kompensācijas, pašvaldību deputāti pametot amatu nesaņem kompensācijas par nepārvēlēšanu, ierēdņiem un pašvaldību darbiniekiem zaudējot amatu ir tiesības saņemt kompensācijas tikai vienas mēnešalgas apmērā.

Saeima piektdien ārkārtas sēdē pieņēma likumprojektu, kas paaugstina prasības izglītības ieguvei no 2011./2012.mācību gada.

Saeima piektdien ārkārtas sēdē neatbalstīja deputātu ierosinājumu iedzīvotājiem dot tiesības atlaist pašvaldības domi.

Absolūtais vairākums (84 %) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka būtu nepieciešams veikt izmaiņas Saeimas kārtības rullī, paredzot vairāku valsts amatpersonu apstiprināšanu atklāta balsojuma veidā.

Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta telpās pirms vairākiem gadiem atrasta trotila brikete, kuras īpašnieks tā arī nav noskaidrots, ziņo portāls Pietiek.com.

Saeima piektdien ārkārtas sēdē lems par deputātu ierosinājumu iedzīvotājiem dot tiesības atlaist pašvaldības domi, liecina pirmdien Saeimas prezidijā apstiprinātā sēdes darba kārtība.

Saeima piektdien, 1.jūlijā, plāno sanākt uz ārkārtas sēdi, un par tās izsludināšanu pirmdien lems Saeimas prezidijs, liecina darba kārtība.

"Latvijas Faktu" jūnijā veiktā aptauja liecina, ka populārākā partija joprojām ir "Saskaņas centrs" (SC), kam seko "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.jūnijā, pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu un nelikumīgu dāvinājumu pieņemšanu.

Pavasara sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējis deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība") – 27 reizes, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima nākamnedēļ, 21.jūnijā, beigs pavasara sesiju, bet rudens sesija sāksies 2.septembrī, tā deputāti izlēma šonedēļ.

Maijā Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs saņēmis rekordlielu iesniegumu skaitu no iedzīvotājiem, kuros pausta arī vēlme redzēt deputāti Ivetu Griguli Rīgas pilī un lūgums sagādāt Anatolija Gorbunova autogrāfu.

"Saskaņas centra" (SC) Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs vēl nav izlēmis, vai startēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks.

Saeimas atvērtība plašsaziņas līdzekļiem ir viens no demokrātijas pamatprincipiem, un Saeimai ir jānodrošina medijiem iespējas pilnvērtīgi atspoguļot parlamentā notiekošo, norāda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, uzsverot, ka vēlas novērst publiskajā telpā izskanējušās bažas par mēģinājumiem ierobežot preses brīvību parlamentā.

Kā zināms, rudenī Latvijā, visticamāk, varētu notikt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, tādēļ Saeimas kšodien sākusi darbu pie izmaiņām Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas noteiks divas reizes samazināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Šodien izskatīšanai komisijās nodoti iSatversmē, kuru mērķis ir mazināt Saeimas deputātu tiesisko imunitāti.

Par gluži vai ideālu saukto Latvijas pensiju sistēmu arvien vairāk kritizē pensionāri – sākot no tā, ka uzskata par netaisnību, ka ar tikpat lielu darba stāžu viens pensionārs saņem 160 latu pensiju, bet cits – vairāk nekā četrus tūkstošus. Bet pēdējo punktu pielikusi neskaidrība, kas ir mistiskais pensiju koeficients, kura dēļ cilvēkiem ar līdzīgām algām un vienādu darba stāžu pensijas atšķiras pat par vairākiem desmitiem latu.