Saeima

Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš līdz ar 10.Saeimas atlaišanu pārrauga parlamenta darbu, pirmdien noteiks 4.augusta Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtību.

Savā nesenajā vizītē ASV premjers Valdis Dombrovskis cita starpā piedalījies domnīcas Starptautisko attiecību padome apaļā galda diskusijā. Šis domnīcas apmeklējums ir interesants ar to, ka tas Dombrovskim deva iespēju tikties ar pazīstamo labdari Džordžu Sorosu. Šis nesavtīgais cilvēkmīlis, kurš arī Latvijas politiskās vides sakārtošanai atbilstoši savam redzējumam ir ziedojis ne mazāk kā 60 miljonus latu, daudzās pasaules valstīs (Itālijā un Lielbritānijā) ir iekļauts nevēlamo cilvēku sarakstos, bet Malaizijā pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par vērienīgām finanšu afērām. Saucot lietas īstajos vārdos, Džordžs Soross ir viens no pasaules finanšu megaoligarhiem, kura mērķis ir dažādās pasaules teritorijās notīrīt laukumu, lai nekas netraucētu īstenot noteiktu aprindu projektus.

21. augustā, kad atzīmēsim valsts neatkarības faktiskās atjaunošanas 20.gadadienu, Saeimas nams no pulksten 9.00 līdz pulksten 18.00 būs atvērts rīdziniekiem un pilsētas viesiem, piedāvājot apmeklēt vairākas izstādes un apskatīt parlamenta ēkas vēsturiski iespaidīgo interjeru.

11.Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 17.septembrī, otrdien nolēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Saeimas ārkārtas vēlēšanas izsludinātas, jo saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 23.jūlija referendumā tika atlaista 10.Saeima.

Katram politiķim jārēķinās ar to, ka tad, ja kāda darbība nav pozitīvas pārmaiņas valstī nesoša, viņam sava vieta ir jāpamet un jādod kādam labākam.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ neplāno sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.

Pirms 16 gadiem, 1995. gada 23. septembrī, Latvijā notika konference Vara un inteliģence. Tajā runu teica Māris Grīnblats: «Ko likt šī daudzus neapmierinošā stāvokļa vietā? (..) Mazliet vienkāršojot, varētu teikt, ka politika un ekonomika jāveido tā, lai kultūra varētu attīstīties pēc tās iekšējiem likumiem, nevis nonākt politikas pakļautībā un pārvērsties par ideoloģiju vai arī nokļūt ekonomikas kalpībā un iegūt preces statusu. Ja šāda saprātīga kultūrpolitika tiktu veidota, tad atgriezeniskais produkts būtu kulturāls, inteliģents politiķis un kulturāls inteliģents uzņēmējs. Tā mums šodien pietrūkst visvairāk, nevis inteliģences – kā kārtas – politikā vai politiķu pozitīvas attieksmes pret inteliģences jebkurām prasībām.»

Vairākums (68%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir neapmierināti ar pašreizējās - 10. Saeimas darbu. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

Saeimas sēdes arī turpmāk līdz rudenī paredzamajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, visticamāk, notiks ceturtdienās.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija bija sagatavojusi lēmumprojektus par Sergeja Fjodorova ("Saskaņas centrs") un Riharda Eigima (Zaļo un zemnieku savienība) izdošanu administratīvai sodīšanai.

Saeimas deputāta zvērestu ceturtdien deva Juris Žūriņš ("Vienotība"), kurš mandātu ieguvis pēc Guntara Galvanovska lēmuma pamest "Vienotību" un nolikt tautas kalpa mandātu.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no aizklātajiem balsojumiem par gandrīz visām amatpersonām.

71 Saeimas deputātam balsojot "par" un 6 - pret, Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās apvienības "Par labu Latviju" (PLL) ierosinātās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, paredzot Latvijas iedzīvotājiem tiesībām vērsties parlamentā ar likumdošanas iniciatīvu.

Pēc sestdien notiekošā referenduma rudenī Latviju, visticamāk, sagaidīs ārkārtas Saeimas vēlēšanas, taču šā brīža parlamentārieši savas pilnvaras nezaudēs vismaz līdz oktobrim, pagūstot pieņemt vēl virkni būtisku likumdošanas izmaiņu. Lai gan politiķu darbu ietekmē gan 10. Saeimas atlaišanas draudi, gan priekšvēlēšanu populisms, deputāti beidzot ir sadūšojušies akceptēt radikālus lēmumus. Daži no tiem parlamentā bija iestrēguši vairākus gadus.

Apvienības "Vienotība" eksdeputāta Saeimā Guntara Galvanovska vietā Saeimas mandātu iegūs Juris Žūriņš.

Virzība uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām padara aktuālas partiju atskaites par pērno gadu, kad notika kārtējās Saeimas vēlēšanas: cik daudz naudas Latvijā jāsavāc, lai tiktu pie varas demokrātiskā ceļā?

Radio dīdžeja Kaspara Upaciera jeb Ufo vadītā partija "Apvienība iedzīvotāji" (AI) Saeimas ārkārtas vēlēšanās varētu startēt kopā ar Nacionālo apvienību vai topošo Zatlera Reformu partiju.

Aizsardzības ministrija (AM) sākusi diskusiju par pašas izstrādāto un dažādi vērtēto likumprojektu, kurš pieļautu vairākus desmitus ierobežojumu kara vai iekšējo nemieru gadījumos Latvijā. Tajā skaitā arī mediju kontroli un cenzūru. Diskusija gan sākta tikai pēc tam, kad šo likumprojektu akceptēja valdībā, bet piebremzēja Saeimā.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.jūlijā, skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai atteiktos no aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām.

Otrdien, 12. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un ar to saistītajos likumos un likumprojektu par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu, kas paredz svītrot nāves sodu.