Saeimas Juridiskā komisija Muižnieces lietā uzklausīs Kūtri, Endziņu un Rozenbergu

Saeimas Juridiskā komisija trešdien uzklausīs tiesību ekspertus, lai pieņemtu lēmumu, vai vajadzīga arī Saeimas piekrišana pilnvaras apturējušās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces kriminālvajāšanai, ja reiz ST šādu piekrišanu jau ir devusi.

Uz sēdi uzaicināts bijušais ST priekšsēdis Aivars Endziņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, pašreizējais ST priekšsēdis Gunārs Kūtris, kā arī Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, aģentūrai BNS pastāstīja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība").

Komisijas sēde būs slēgta.

Strada-Rozenberga aģentūrai BNS pauda viedokli, ka, viņasprāt, Saeimas piekrišana nav nepieciešama.

"Es uzskatu, ka nav nepieciešams Saeimas balsojums. Pievienojos Satversmes tiesas atzinumiem. Kriminālprocesa likumā gan nav skaidri un gaiši pateikts, tur ir pateikts par tiesnesi, nerunājot precīzi par Satversmes tiesu. Manuprāt, Kriminālprocesa likums šajā gadījumā ir vispārīga rakstura norma, un Satversmes tiesas likums ir speciāla rakstura norma," aģentūrai BNS norādīja dekāne.

Jau vēstīts, ka iepriekš kriminālvajāšanas sākšanu pret Muižnieci atbalstīja ST tiesneši, kuri savā lēmumā ir norādījuši, ka Saeimas balsojums vairs nav nepieciešams, ņemot vērā Satversmes tiesas likumu.

Taču Kriminālprocesa likums paredz, ka Saeimā šādam balsojumam jānotiek. Prokuratūra apsūdzību tiesnesei neuzrādīs, kamēr no parlamenta nebūs saņemts Saeimas balsojuma rezultāts vai skaidrojums, ka šāds balsojums nav nepieciešams.

Ģenerālprokuratūra lūgusi izdot kriminālvajāšanai bijušo 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un pašlaik ST tiesneša pilnvaras apturējušo Muižnieci par dienesta viltojumu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. Muižniece savu vainu neatzīst.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais