Eiropas pilsētu sabiedriskā transporta politikā iezīmējas kāds interesants paradokss. Kamēr vienās pilsētās tiek lepni iepirkti pilnīgi jauni tramvaji, citās tiek dota priekšroka lietotiem, bet rūpīgi atjaunotiem sastāviem vai arī esošo vagonu modernizācijai, pagarinot to kalpošanas laiku vēl par divām desmitgadēm un vairāk.