Raimonds Pauls

«80 ir interesants skaitlis, kas sevī slēpj daudz ko. Viss kaut kas ir bijis. Gan mācības, gan jaunība, gan nepatīkami, gan ļoti patīkami periodi. Publikas, klausītāju attieksme pret mani arī bijusi dažāda, katrā ziņā ir ko atcerēties. Es negribu neko nožēlot – kā bija, tā bija. Un neraugoties arī uz visādiem režīmiem, es esmu izdzīvojis. Paldies Dievam, vai ne tā,» domā leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls. 12. janvārī viņam apritēs 80 gadi. Un savu dzimšanas dienu viņš atzīmēs uz skatuves – Nacionālajā teātrī notiks Raimonda Paula jubilejas koncerts. Kopumā ieplānoti 13 koncerti, visi jau izpārdoti.

Komponista Raimonda Paula jaunajā mājaslapā "www.raimondspauls.lv" radīts vispilnīgākais Paula skaņdarbu katalogs, kurā apkopoti vairāk nekā 2200 skaņdarbu, kataloga prezentācijā sacīja tā veidotāja mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte.

Nākamā gada vasarā daži pieczvaigžņu viesnīcas viesi varēs ielūkoties Latvijas slavenākā komponista Raimonda Paula pusdienu šķīvī. Maestro par tādu situāciju smiekli nenāk. Cieši līdzās mājai, kurā viņš Rīgā dzīvo, pašlaik tiek būvēta viesnīca.

Svinīgā ceremonijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalas pilsētas dome par ieguldījumu pilsētas vārda popularizēšanā un pilsētas attīstībā Jūrmalas augstāko apbalvojumu – Goda zīmi un titulu Goda jūrmalnieks – pasniegusi izcilākajam latviešu populārās mūzikas autoram, komponistam un pianistam Maestro Raimondam Paulam.

Dzintaru koncertzālē svinīgā ceremonijā pasniegts Jūrmalas pašvaldības apbalvojumus par ieguldījumu pilsētas vārda popularizēšanā un pilsētas attīstībā, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Gatavojoties komponista Raimonda Paula 80 gadu jubilejai, kas būs 2016.gadā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), papildinot Latvijas pūtēju orķestru repertuāru, aicina profesionālos, topošos un neprofesionālos komponistus, mūzikas autorus un aranžētājus radīt Paula dziesmu aranžējumus, apdares un fantāzijas, popūrijus, rapsodijas, parafrāzes un svītas pūtēju orķestrim par Paula tēmām.

Jūrmalas pašvaldība pilsētas augstāko apbalvojumu - Goda zīmi un titulu „Goda jūrmalnieks" - par ieguldījumu Jūrmalas pilsētas vārda popularizēšanā un Jūrmalas pilsētas attīstībā piešķirs izcilākajam komponistam, pianistam un latviešu populārās mūzikas autoram Maestro Raimondam Paulam.

Otrdien Maskavā tika atklātas Krievijas nacionālās teātra balvas Zelta maska nominācijas, un starp prestižajai balvai izvirzītajiem ir mūsu komponists Raimonds Pauls. Viņš nominēts par mūziklam Viss par Pelnrušķīti sarakstīto mūziku, iestudējums Mūzikla teātrī pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada 22. oktobrī.

  Jaunais luterāņu Dziesmu grāmatas izdevums veidots apmēram 20 gadus, un tajā iekļauta arī Raimonda Paula komponētā dziesma ar Guntara Rača vārdiem. Maestro par to ir nopriecājies, un sevi, kā arī dziesmas vārdu autoru Guntaru Raču sev raksturīgajā stilā apsveicis ar iekļūšanu «svēto kārtā».

Maestro Paulam miers tikai sapņos rādās, un 5. septembrī viņš piedalīsies kārtējā lielkoncertā – Liepājā, Olimpiskajā centrā.

Maestro Raimondu Paulu diezgan bieži uz ielas apstādina ļaudis, kuri vēlas aprunāties, nofotografēties, reizēm lūdz uzrakstīt autogrāfu, bet netrūkst arī dzīves pabērnu, kuri sniedz roku pēc palīdzības.

Raimonds Pauls aicina vērtēt pagājušos skolēnu dziesmu un deju svētkus nevis pēc tā, cik bērnu noģība, bet gan pēc tā, cik lieliski bija koncerti. Aicinājums izskanējis tuksnesī, jo šāda vērtēšana nav notikusi. Tas, kas paliek atmiņā no šī nozīmīgā notikuma, ir atceltais svētku dalībnieku gājiens, kas tomēr notika un kurā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bērnu ģībšana un ar to saistītā ažiotāža. Valodas par svētkiem apklust, līdz ar to klusinās arī bažas par Mežaparka lielās estrādes fizisko stāvokli. Bet tām vajadzētu augt augumā un realizēties konkrētā darbībā, bez kuras kārtējie dziesmu svētki varētu arī nenotikt.

Sociālajos tīklos nerimst runas un kaislības par skolēnu ēdināšanu, ģībstošajiem bērniem, kuru vidū bijuši pat sporta čempioni, un milzīgo slodzi aizvadītajos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. »Vakara Ziņas« sazinājās ar Maestro Raimondu Paulu, lai noskaidrotu, ko par sacelto jezgu domā ilggadējais dziesmu svētku dalībnieks, kas neskaitāmas reizes muzicējis gan ar dažādiem koriem, gan lielo dziesmu svētku kori.

«Viņš ir izcils komponists ar pasaules vārdu, tas ir nenoliedzami,» tā par gruzīnu izcelsmes kolēģi komponistu Giju Kančeli (79) saka Raimonds Pauls. Rītvakar pulksten 20 Rīgas festivāla ietvaros Rīgas Kongresu namā skanēs abu meistaru kino mūzika.

Toreiz, 1995. gadā, vēl dzīvojām Atmodas eiforijas beigu noskaņās un ideja veidot radiokanālu, kurā skanētu tikai latviešu mūzika, bija iederīga un skaidra. Tāpēc savādi, ka toreizējā radio un televīzijas padome ilgi un dikti stīvējās, līdz tika pieņemts lēmums (ar vienas balss pārsvaru!) atbalstīt šo ideju. Skaidrs, ka vislielākais ieguvējs no šāda radio būtu Raimonds Pauls un citi latviešu komponisti – autortiesību honorāri augtu līdz ar popularitāti. Un šis popularitātes vilnis bija tik varens, ka 2000. gadā Latvijas Radio 2 (LR2), kas atskaņoja tikai latviešu mūziku, bija viena no populārākajām radiostacijām Eiropā, proporcionāli rēķinot pēc tās daļas, kas iekarota vietējā tirgū. Skeptiķi un smalkie intelektuāļi nu varēja tikai brīnīties: kaut kādu «šlāgeru radio» klausās teju katrs otrais latvietis.

Maestro Raimonds Pauls, Intars Busulis, Kristīne Prauliņa un Latvijas Radio bigbends snieguši koncertu Maskavā, kas veltīts Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. To klātienē vēroja arī Paula draugi, ietekmīgi krievu uzņēmēji.

Maestro Raimonds Pauls ir viens no nedaudzajiem Latvijas kultūras darbiniekiem, kuru atpazīst ne tikai pašmāju publika, bet tik pat lielā mērā arī Krievijā un citās kaimiņvalstīs. Tieši tādēļ nebūtu jābrīnās, ka komponistu lielajā 79. gadu jubilejā vēlējās apsveikt arī klausītāji no Krievijas.

Intervija ar Raimondu Paulu – pirms 79. dzimšanas dienas. Par pelēcību sabiedrībā, par Pēdējo lapu, par to, vai prezidentam jābrauc uz Maskavu. Bet visam pāri – kaut arī kluss, tomēr solījums nākamgad sarīkot jubilejas koncertu.

Joprojām nav zināms, vai konkurss Jaunais vilnis notiks Jūrmalā vai ne, jo līdz šim nav parakstīts sadarbības līgums ar šā pasākuma organizatoriem par Dzintaru koncertzāles rezervēšanu konkrētam laikam. Nekādu oficiālu atsaukumu pilsētas dome arī neesot saņēmusi, tāpēc vēl šomēnes nolēmusi gaidīt tālāko konkursa rīkotāju rīcību.

Kamēr Krimas pussalas kultūras ministre jau līksmi ziņo par provizorisku vienošanos ar konkursa Jaunais vilnis organizatoriem par minētā pasākuma rīkošanu šajā Ukrainai atņemtajā teritorijā jau nākamgad, Jūrmalas dome un arī Dzintaru koncertzāles vadītāji rausta plecus – tās esot tikai baumas.